15.7 °C
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī vairums Ukrainas starptautisko partneru ir uzstājuši, ka to piegādāto bruņojumu ukraiņi drīkst izmantot tikai savas valsts teritorijā.
Šos ierobežojumus Ukrainas sabiedrotie ieviesa, lai novērstu kara pāraugšanu plašākā konfliktā. Šīs pieejas kritiķi uzsver, ka šāda politika neļauj Ukrainai sevi aizstāvēt un var novest pie Krievijas uzvaras karā.
Aicinājumi kļūst skaļāki
Apskatnieki norāda, ka šo ierobežojumu negatīvo ietekmi labi ilustrē Krievijas šomēnes īstenotais iebrukums Harkivas apgabalā. Ukrainas bruņotie spēki labi zināja, ka šāds uzbrukums tiek gatavots, tomēr nedrīkstēja ar savu partneru piegādātajiem ieročiem uzbrukt Krievijas karaspēka pulcēšanās vietām robežas otrā pusē. Krievija ļoti labi apzinājās, ka Ukraina nedrīkst apšaudīt tās spēkus, kas atviegloja agresorvalsts darbu, norāda domnīcas "Atlantijas padome" bloga "UkraineAlert" redaktors Pīters Dikinsons.
Ukrainas atbalstītāju nometnē tomēr dzirdamas aizvien skaļākas balsis, kas iestājas par Ukrainas tiesībām veikt triecienus pret mērķiem Krievijā,
NATO Parlamentārā asambleja (PA) pirmdien aicināja alianses dalībvalstis atļaut Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos ieročus pret mērķiem Krievijā. "Ukraina var sevi aizstāvēt tikai tad, ja tā var uzbrukt Krievijas piegādes ceļiem un Krievijas operāciju bāzēm. Pienācis laiks atzīt šo realitāti un ļaut Ukrainai darīt to, kas tai ir jādara," paziņoja NATO PA prezidents Mihals Ščerba. Līdzīgu viedokli intervijā izdevumam "Economist" pagājušajā nedēļā pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Pienācis laiks sabiedrotajiem apsvērt iespēju atcelt dažus ierobežojumus, ko tie ir noteikuši Ukrainai nodoto ieroču izmantošanai," norādīja Stoltenbergs. "Īpaši tagad, kad Harkivā, netālu no robežas, notiek smagas kaujas, liegšana Ukrainai izmantot šos ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā ļoti apgrūtina tās teritorijas aizsardzību," piebilda alianses ģenerālsekretārs.
Vienprātības nav
Aicinājumus atraisīt rokas ukraiņiem atbalstījušas vairākas rietumvalstu valdības. Apmeklējot Kijivu, maija sākumā britu ārlietu ministrs Deivids Kemerons paziņoja, ka Ukraina drīkst britu piegādātos ieročus izmantot pret mērķiem Krievijā. Uzturoties valsts vizītē Vācijā, Francijas prezidents Emanuels
Makrons izteicās, ka Kijivai vajadzētu ļaut neitralizēt Krievijas militārās bāzes, no kurām uz Ukrainu tiek izšautas raķetes.
Makrons piebilda, ka nevajadzētu ukraiņiem ļaut uzbrukt "citiem mērķiem Krievijā", tostarp civiliem mērķiem. Kopīgā preses konferencē ar Makronu Šolcs savos izteikumos bija piesardzīgāks, tomēr atzina, ka "starptautiskās tiesības sniedz Ukrainai visas iespējas" sevi aizstāvēt. Šolcs tomēr joprojām nav devis piekrišanu piegādāt Ukrainai Vācijas tālas darbības raķetes, kamēr ASV, Lielbritānija un Francija šādus ieročus ir piegādājušas. Berlīne attiecībā uz rietumvalstu ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā ir bijusi piesardzīga. Skeptisku attieksmi pret to paudusi arī Itālija. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija arī joprojām iebilst pret Savienoto Valstu piegādāto ieroču izmantošanu pret mērķiem Krievijā.
Šo ierobežojumu atcelšana otrdien tika apspriesta arī Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels otrdien atzina, ka bloka dalībvalstis šajā jautājumā nav vienisprātis.
Viņš arī atgādināja, ka šādu ierobežojumu atcelšana ir "katras dalībvalsts individuāls lēmums".
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") pēc aizsardzības ministru sanāksmes pauda nostāju, ka Ukrainai būtu jāatļauj ar Rietumu piegādātajiem ieročiem veikt uzbrukumus pret mērķiem Krievijā. Šādu viedokli paudušas arī pārējās Baltijas valstis, Polija un Somija, norāda izdevums "Politico".
Ievērojot rietumvalstu norādījumus, Ukraina triecienus Krievijai ir veikusi pati ar saviem ieročiem. "Mēs nevaram riskēt ar savu partneru atbalstu," Briselē otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka tieši tāpēc Kijiva "lūdz to atļauju".
Putins draud
Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien draudēja Eiropai ar "nopietnām" sekām, ja Kijivai ļaus ar Rietumu piegādātiem tālas darbības ieročiem uzbrukt Krievijas teritorijai. "Nepārtraukts saasinājums var novest pie nopietnām sekām," brīdināja Putins.
"Šiem NATO pārstāvjiem, sevišķi Eiropā un sevišķi mazajās valstīs, vajadzētu saprast, ar ko tie spēlējas,"
Putins paziņoja Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā savas valsts vizītes beigās. Viņš deva mājienu par militāriem pretuzbrukumiem un to, ka mazākajām valstīm īpaši nevajadzētu aizmirst, ka to teritorijas ir nelielas un blīvi apdzīvotas. Putina izteiktie kodoldraudi nav nekas jauns, norāda "Atlantijas padomes" analītiķis Dikinsons. Jau kopš pilna mēroga kara sākuma Krievijas vadonis ir nācis klajā ar vāji slēptiem kodoldraudiem, tā cenšoties mazināt rietumvalstu apņēmību palīdzēt Ukrainai. Šī taktika izrādījusies iedarbīga, secina Dikinsons.
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
