5.2 °C
Rīgā vakar tikās Baltijas valstu prezidenti. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas prezidents Alars Kariss un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pārrunāja ar reģionālo drošību saistītus jautājumus, turpmākos soļus enerģētiskās drošības stiprināšanā, Eiropas Savienības aktuālos jautājumus, kā arī atbalstu Ukrainai.
Baltijas valstis turpinās ciešu koordināciju pretmobilitātes pasākumu īstenošanā, pēc tikšanās preses konferencē teica Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka Baltijas valstu sadarbība politiskajā, ekonomiskajā, aizsardzības, drošības un kultūras jomā ir augstā līmenī. Rinkēvičs teica, ka Baltijas valstis nākamgad palielinās izdevumus aizsardzībai un ka Latvijā lēmumi par pretmobilitātes pasākumiem uz dzelzceļa vēl nav pieņemti, jo valdība tos plāno izskatīt pēc jaunā gada, kad būs veikts plašs izvērtējums. Latvijas prezidents informēja, ka darbs notiek gan militāro, gan citu ekspertu līmenī un koordinācija ar Baltijas partneriem turpināsies.
Rinkēvičs akcentēja situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas, kā arī Lietuvas un Baltkrievijas robežas, tostarp arvien lielāko gaisa balonu skaitu, kas ielido abu valstu teritorijā. Viņš norādīja, ka šie incidenti ir saistīti ar Baltkrievijas režīma rīcību un satur hibrīdapdraudējuma un arī organizētās noziedzības elementus, tostarp saistībā ar cigarešu kontrabandu. Latvijas prezidents uzsvēra nepieciešamību panākt stingrāku un vienotāku Eiropas nostāju pret Baltkrieviju un stiprināt pasākumus, lai novērstu šāda veida hibrīdkara elementus.
Runājot par Ukrainu, Latvijas prezidents norādīja, ka tās teritoriālā nedalāmība, suverenitāte un ilgtermiņa drošība ir pamatelementi, kas nodrošina ilgstošu mieru Eiropā. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis turpinās darbu Eiropas Savienībā (ES), NATO un transatlantiskajā līmenī, lai nodrošinātu militāro un finanšu palīdzību Ukrainai, turpinātu sankciju paplašināšanu un virzītu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
Igaunijas prezidents atzina, ka reģionālie apdraudējumi, tostarp Krievijas gaisa telpas pārkāpumi, migrācijas instrumentalizācija un ēnu flotes izmantošana, prasa kopīgus risinājumus. Viņš uzsvēra, ka NATO gaisa aizsardzības misiju stiprināšana Baltijas valstīs ir būtiska. Kariss akcentēja nepieciešamību stiprināt reģiona infrastruktūras noturību, attīstīt pārrobežu savienojamību, turpināt darbu enerģētikas neatkarības virzienā un panākt projekta "Rail Baltica" īstenošanu.
Lietuvas prezidents norādīja, ka pieaugošais ģeopolitiskais spiediens un hibrīduzbrukumi Baltijas valstu robežām prasa prioritāru uzmanību gaisa aizsardzībai, dronu un pretdronu risinājumiem, militārajai mobilitātei un citiem militāriem aspektiem. Viņš uzsvēra, ka Lietuva palielinās aizsardzības izdevumus līdz vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta, stiprinās robežas aizsardzības procedūru harmonizāciju un īstenos Baltijas aizsardzības līniju.
Lietuvas prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir vienojušās īstermiņā strādāt pie tā, lai sašķidrinātā dabasgāze no ASV nonāktu Klaipēdā un pēc tam tiktu transportēta uz Ukrainu, palīdzot tai izdzīvot šo ziemu. Runājot par finansiālo aizsardzību, viņš uzsvēra, ka ES ārējās robežas aizsardzībai, kritiskajai infrastruktūrai un militārajai mobilitātei visam kopumā jābūt iekļautam ES daudzgadu budžetā.
Tāpat prezidenti pauda – ja Latvija, Lietuva un Igaunija lemtu par dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju demontāžu, šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam. Igaunijas prezidents Alars Kariss sacīja, ka valstis ir runājušas par šādu iespēju un, ja demontāža tiktu īstenota, tā būtu jādara kopā. Viņš norādīja, ka situācijas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju atšķiras, un patlaban notiek transporta satiksme starp Centrālāziju un citām valstīm, tādēļ loģiski būtu rīkoties koordinēti. Kariss piebilda, ka jautājums ir jauns un tas nodots ministriem turpmākai apspriešanai.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka svarīgi ir koordinēti rīkoties saistībā ar Baltijas aizsardzības līniju un sadarbībā ar Poliju, kas arī izskata austrumu aizsardzības līnijas izveidi. Viņš pauda, ka Eiropas Komisijai būtu jāizskata finansējuma nodrošināšana gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lietuvas prezidents norādīja, ka atteikšanās no dzelzceļa sliedēm uz austrumu valstīm būtu daļa no pretmobilitātes pasākumiem, pie kuriem Baltijas valstis strādā.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs akcentēja, ka lēmumi būs kopīgi, taču pagaidām tie vēl nav pieņemti. Darbs turpinās valdību līmenī, tajā tiks iesaistīti militārie eksperti un aizsardzības speciālisti. Rinkēvičs uzsvēra, ka jautājums skar ne tikai dzelzceļu, jo pretmobilitātes pasākumi ietver vairākus elementus. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis veido kopīgu aizsardzības telpu, tāpēc lēmumi pieņemami kopīgi, un priekšlikums ir skatīt pretmobilitātes pasākumus un Baltijas aizsardzības līniju kā vienotu, kompleksu risinājumu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
