"Ar Blaumani dzīvojam vienā laikmetā." Saruna ar režisoru Mārtiņu Eihi

29. novembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos Mārtiņa Eihes iestudējums "Trīs kāzas un divas bēres". Režisors Liepājā ir savējais, kaut gan kopš pēdējām iestudētajām izrādēm jau pagājis laiks. Toreiz, 2009. gadā, skatītājus uzrunāja kopā ar Kristu Burāni veidotie "Citi balti krekli" un "Kauja pie…" – darbi par mīlestību, varu, mākslu un latviskumu. 

Arī šoreiz režisors turpina šo sarunu, jo "mums kā nācijai būtiski runāt par savu kultūru un savām lietām". Laikmeta traģikomēdiju pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem sarakstījusi dramaturģe Laila Burāne.

Kā izvēlējāties tieši Blaumani?

M. Eihe: Viens iemesls bija tas, ka man Blaumanis ļoti patīk, turklāt latviešu autoru darbus svarīgi iestudēt, jo mums kā nācijai būtiski runāt par savu kultūru un savām lietām.

Paradoksāli, ka neesmu iestudējis nevienu Blaumaņa lugu, vien sen Valmieras teātrī veidojis noveles "Nāves ēnā" iestudējumu. Tomēr visu šo laiku esmu dažādi, pats savā iztēlē, veidojis vairāku lugu iestudējumus. Viens no principiem, ko izmantojam šoreiz, bija fiksēt nevis tikai to, par ko runā Blaumanis, bet kā ar rakstnieka tekstu runājuši citi iestudējumi; izmantojam arī citātus no vairākām iepriekš iestudētām izrādēm.

Tāda pieeja noteikti būs interesanta teātra vēsturniekiem un kritiķiem, bet vai šādus citātus pamanīs arī pārējie skatītāji?

Šie citāti būs kā saruna ar un par citiem iestudējumiem, pievienotā vērtība, turklāt nebūs tik noslēpti, lai tos neatpazītu. Grūti teikt par pavisam nejaušu skatītāju, bet Latvijā netrūkst publikas ar lielāku teātra pieredzi, tie, kuri regulāri brauc uz Valmieru, Liepāju, skatās izrādes Rīgā.

Izrādi esat nosaukuši par laikmeta traģikomēdiju. Varētu iebilst, ka ar Blaumani neesam dzīvojuši vienā laikmetā.

Plašākā nozīmē tomēr dzīvojam vienā laikmetā, nekur ārkārtīgi tālāk neesam aizvirzījušies. Tiesa, mums, iespējams, ir dažu brīvību vairāk, dažu mazāk. Vienas izvēles šobrīd vairs nenosodām, turpretī citas nosodām vēl vairāk. Caur šiem darbiem varam runāt arī par šodienu, rakstītajam ir saskarsme ar mums, tā nav arheoloģija.

Cik varam būt lepni, ka mūsu tautai ir Blaumanis, kurš šo to par mums zināja jau tolaik!