Afgāņa uzbrukums Nacionālās gvardes karavīriem aktualizē migrācijas jautājumu

Vašingtonā netālu no Baltā nama trešdien tika sašauti divi Nacionālās gvardes karavīri, kuri uz ASV galvaspilsētu bija nosūtīti no Rietumvirdžīnijas štata.

Lai arī sākotnēji šī štata gubernators Patriks Morisejs pavēstīja, ka abi karavīri ir miruši, vēlāk viņš atsauca savu paziņojumu. Zināms, ka abi ievainotie kritiskā stāvoklī tika nogādāti slimnīcā. Aizdomās par uzbrukumu aizturēts kāds Afganistānas pilsonis, kurš ASV ieradies 2021. gadā drīz pēc Kabulas krišanas talibu rokās.

Steidzami maina politiku

Reaģējot uz notikušo, prezidenta Donalda Trampa administrācija izdarījusi izmaiņas valsts imigrācijas politikā. Tramps, kurš uzbrukumu karavīriem nosaucis par teroraktu, vispirms paziņoja, ka "jāpārbauda ikviens" afgānis, kas valstī ieradies iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā. Drīz pēc tam izskanēja ziņa, ka Savienotās Valstis nekavējoties aptur visu Afganistānas pilsoņu iesniegto imigrācijas pieprasījumu izskatīšanu. Šāda politika būs spēkā, kamēr netiks pārskatīti pašreizējie "drošības un izvērtēšanas protokoli", ceturtdien paziņoja ASV Pilsonības un migrācijas dienests. ASV telekanāls CNN vēstījis ka valstī uzņemto afgāņu pārbaudes sākušās jau pirms trešdien notikušās apšaudes. Uzmanības centrā apšaudes rezultātā nonākušas Baidena administrācijas izstrādātās programmas, kuru ietvaros no Afganistānas tika evakuēti un Savienotajās Valstīs uz laiku izmitināti tie afgāņi, kuri bija sadarbojušies ar ASV karā pret talibiem. Kopā šīs programmas ietvaros ASV uzņēmušas aptuveni 190 000 afgāņu, norāda CNN. Šo cilvēku vidū ir, piemēram, tulki un Afganistānas Nacionālās armijas karavīri, kā arī viņu ģimenes locekļi. Afgāņu uzņemšanas atbalstītāji norādījuši, ka, paliekot Afganistānā, šie cilvēki ciestu talibu sarīkotajās represijās. Kritiķi tikmēr pauž uzskatu, ka afgāņu izmitināšana ASV pēc amerikāņu haotiskās aiziešanas no Afganistānas notikusi steigā un nav veiktas pietiekamas pārbaudes, lai arī tās veikuši gan ASV izlūkdienesti, gan arī likumsargi. 

Pēc apšaudes Tramps solījis īstenot vēl stingrāku imigrācijas politiku. 

Viņš paziņoja, ka incidents galvaspilsētā atspoguļo "lielāko draudu nacionālajai drošībai". "Amerika nekad nelieksies un nekad nepiekāpsies terorisma priekšā," paziņoja prezidents. Savā runā viņš pieminēja arī somāliešu migrantus Minesotas štatā, kuriem gan ar apšaudi Vašingtonā nav nekāda sakara.

Sadarbojies ar ASV

Tieši afgāņu uzņemšanas programmu ietvaros ASV nonācis par apšaudi aizdomās turētais, kurš tajā ievainots. Varasiestādes paziņojušas, ka uzbrukumu sarīkojis divdesmit deviņus gadus vecais Afganistānas pilsonis Rahmanulla Lakanvals. ASV mediji vēsta, ka viņš 2021. gada septembrī ieradies Savienotajās Valstīs ar sievu un pieciem bērniem. Lakanvals desmit gadus dienējis Afganistānas Nacionālajā armijā, vēsta telekanāls NBC. Centrālās izlūkošanas aģentūras (CIP) direktors Džons Retklifs pavēstīja, ka aizdomās turētais kara laikā sadarbojās ar ASV, tostarp ar CIP. Zināms, ka viņš 2024. gadā lūdza patvērumu Savienotajās Valstīs, un šā gada aprīlī – jau Trampa administrācijas laikā – viņam tas tika piešķirts. Uzbrucēja motīvs pagaidām nav noskaidrots, un, domājams, ka viņš rīkojies viens. Apšaudi viņš sarīkojis ar revolveri. Izskanējis, ka Lakanvals, kurš dzīvoja Vašingtonas štatā valsts rietumos, speciāli šķērsojis valsti, lai nokļūtu galvaspilsētā, kas atrodas ASV austrumos.

Jāpiebilst, ka apšaude Vašingtonā notika dienu pirms Pateicības dienas, kas tika atzīmēta ceturtdien. 

ASV ģenerālprokurore Pema Bondi intervijā telekanālam "Fox News" pavēstīja, ka apšaudes upuru vidū ir "jauna sieviete", kura brīvprātīgi pieteicās dienēt valsts galvaspilsētā svētku laikā. Viņa brīvprātīgi pieteicās, lai "citi cilvēki varētu būt mājās kopā ar savām ģimenēm", norādīja Bondi.

Tiesvedība turpinās

Trampa administrācija pēc apšaudes lūgusi Vašingtonā izvietot papildu 500 Nacionālās gvardes karavīrus. Augustā Tramps Nacionālo gvardi norīkoja uz valsts galvaspilsētu, kur karavīru uzdevums ir palīdzēt likumsargiem apkarot noziedzību. Karavīri tur patrulē ielās un stacijās, apsargā sporta pasākumus un bijuši pat iesaistīti atkritumu savākšanā. Nacionālās gvardes pilnvaras gan ir ļoti ierobežotas. Lielākoties karavīri atbalstījuši federālos aģentus, tostarp piedaloties reidos nelegālo imigrantu aizturēšanai. Pagājušajā nedēļā federālā tiesnese nolēma, ka Tramps ir pārkāpis savas pilnvaras un Nacionālā gvarde no galvaspilsētas ir jāizved. Tiesnese tomēr deva prezidentam 21 dienu, kuru laikā spriedumu var pārsūdzēt. ASV valdības dati liecina, ka pašlaik Vašingtonā izvietoti aptuveni 2200 Nacionālās gvardes karavīru. Trampa pilnvaru otrā termiņa laikā šogad Nacionālā gvarde izvietota arī citās demokrātu pārvaldītās pilsētās, tostarp Losandželosā un Čikāgā. Šādu rīcību republikāņu prezidents pamatojis ar nepieciešamību apkarot noziedzību, kā arī vērsties pret nelegālo imigrāciju. Arī citviet Trampa centieni saņēmuši vietējo amatpersonu kritiku un tiek apstrīdēti tiesās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu