Eiropas Savienība (ES) sniegs Libānai ekonomisko atbalstu viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu tai pārvarēt krīzi, ceturtdien Beirūtā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Brisele cer, ka ar šādu atbalstu izdosies mazināt nelegālās migrācijas plūsmas uz Eiropu.
Grūtības pamudina vienoties
Fon der Leiena un Kipras prezidents Niks Hristodulidis Beirūtā ekonomiskās palīdzības un migrācijas jautājumus pārrunāja ar Libānas pagaidu valdības vadītāju Nadžibu Mikati. Finansējumu Libāna saņems līdz 2027. gadam. Piešķirtie līdzekļi Libānai ļaus stiprināt izglītības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomas, kā arī īstenot reformas, paziņoja EK vadītāja, piebilstot, ka tiks atbalstīta arī sīriešu bēgļu uzturēšana.
Finansējums piešķirts arī Libānas drošības spēkiem robežas stiprināšanai un cīņai pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu.
EK priekšsēdētāja atgādināja, ka kopš 2011. gada ES Libānai ir piešķīrusi trīs miljardus eiro, tostarp 2,6 miljardi eiro atvēlēti sīriešu bēgļu uzturēšanai. "Mēs saprotam izaicinājumus, ar kuriem Libāna saskaras, uzņemot Sīrijas bēgļus," paziņoja EK vadītāja. "Likumīgi ceļi uz Eiropu ir atvērti", un blokā notiek bēgļu uzņemšana, tomēr "mēs paļaujamies uz labu jūsu sadarbību, lai novērstu nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību", uzsvēra fon der Leiena. Līdzīgas vienošanās šogad un pērn ES noslēgusi arī ar Ēģipti, Mauritāniju un Tunisiju. Brisele cer, ka finansiālā palīdzība pamudinās šīs valstis cītīgāk apkarot nelegālo migrāciju uz Eiropu. Tāpat kā Libāna arī Tunisija un Ēģipte piedzīvo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kas izskaidro šo valstu valdību gatavību noslēgt šādas vienošanās.
Sīriešu bēgļu jautājums
ES dalībvalstu vadītāji aprīlī vienojās padziļināt attiecības ar Libānu, tā cenšoties šo valsti pasargāt no Tuvajos Austrumos notiekošajiem satricinājumiem. Jau tā ekonomisko un politisko krīžu nomocīto valsti vēl vairāk destabilizē Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karš, kurā varētu iesaistīties arī Libānā bāzētais ietekmīgais šiītu grupējums "Hezbollah". Tas gan vēl nav noticis.
Libānas ekonomika sabruka 2019. gadā, šobrīd valstij nav prezidenta un pie varas ir pagaidu valdības vadītājs ar ierobežotām pilnvarām, norāda aģentūra AFP.
Šādos apstākļos Libānai ir grūti uzturēt lielo bēgļu skaitu. Tiek lēsts, ka no Libānas apmēram pieciem miljoniem iedzīvotāju pusotrs līdz divi miljoni ir sīriešu bēgļi. Valstī ir arī 210 000 palestīniešu bēgļu. Pēdējā laikā vērojams, ka Libānā pieaug naidīgums pret sīriešu bēgļiem. Libānas arodbiedrību federācija pat pieteica "kampaņu, lai atbrīvotu Libānu no sīriešu demogrāfiskās okupācijas", vēsta "Associated Press". Libānas politiķi gadiem ilgi ir aicinājuši starptautisko sabiedrību pārvietot Libānā nonākušos sīriešu bēgļus uz citām valstīm vai arī palīdzēt tos nogādāt atpakaļ Sīrijā. Pērn Libānas varasiestādes pastiprināti sāka izraidīt no valsts sīriešus, kuriem nebija sakārtoti dokumenti.
Savukārt ES visvairāk par situāciju Libānā ir noraizējusies no tās 200 kilometru attālumā esošā Kipra, kurā šā gada pirmajos trīs mēnešos nelegāli ar laivām ieradušies apmēram 2000 sīriešu, vairums no tiem tieši no Libānas. Pērn tajā pašā laikā šādu gadījumu skaits bija tikai 78.
Kipras valdība aprīlī paziņoja, ka uz laiku pārtrauc izskatīt sīriešu patvēruma pieteikumus.
Kipras prezidents Hristodulidis ir aicinājis ES līderus atzīt noteiktas teritorijas Sīrijā par "drošām zonām", lai tā veicinātu sīriešu atgriešanos mājās. Par šo jautājumu runājuši arī Libānas politiķi. "Problēmas, kuras mēs redzam uz Kipras robežām, ir tikai viens piemērs, kas notiek, kad problēma netiek risināta," tikšanās laikā ceturtdien paziņoja premjers Mikati, izsakot pateicību Hristodulidim par palīdzību vienošanās panākšanā.