17.4 °C
Kamēr Rīgas filharmoniju vēl projektē, Viļņas Nacionālās koncertzāles pamatu rakšana varētu sākties nākamā gada pavasarī.
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no visvairāk sasāpējušajiem kultūras dzīves jautājumiem visās trijās Baltijas valstīs bijis nacionālas nozīmes koncertzāļu būvniecības nepieciešamība. "Kultūrzīmēs" jau agrāk pētīts un sekots līdzi koncertzāļu projektu attīstībai kaimiņos, tāpēc joprojām īpaši interesanta liekas situācija Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
Pirms četriem gadiem (19.08.2020, "Akmeņainais" ceļš uz Viļņas koncertzāli Taurus kalnā: kādēļ lietuvieši nojauca Arodbiedrību namu?") izvērstā rakstā kā piemēru Rīgas gadiem ilgajai neizlēmībai jau apbrīnojām lietuviešu jauno nacionālās koncertzāles projektu. Viļņas Nacionālās koncertzāles pabeigšana Taurus kalnā toreiz tika plānota 2026. gadā, kaut gan agrāk ziņās optimistiski bija izskanējis pat 2023. gads, toreiz to saistot ar Viļņas pilsētas 700. dzimšanas dienu. Tādēļ "Kultūrzīmēm", braucot ar jauno vilcienu, kas tik ērti no Rīgas centrālās stacijas aizved līdz pat Viļņas centrālajai stacijai, likās ļoti būtiski izpētīt, cik augstu jau slejas ēkas sienas un ko par to domā Viļņas iedzīvotāji.
Rīgas un Viļņas līdzības
Viļņas koncertzāles būvniecības ideju vēsturei līdzību ar Rīgu ir daudz: arī Lietuvas galvaspilsētā jauna koncertzāle vajadzīga jau daudzus gadus, turklāt to par savām mājām sauktu pat divi simfoniskie orķestri. Vairākus gadu desmitus koncertzāles nepieciešamības ideja uzsvērta gan Lietuvas Kultūras ministrijas plānos, gan Viļņas pilsētas attīstības koncepcijās, gan mūziķu un sabiedrības runās. Vienojošs faktors ir arī tas, ka gan Viļņā, gan tagad arī Rīgā vieta koncertzālei tika izraudzīta pilsētas daļā ar jau esošu, savā ziņā arhitektoniski interesantu ēku. Uz Viļņu 2019. gada vasarā, beidzoties starptautiskam arhitektūras konkursam par labāko koncertzāles projektu metu, bija atsūtīti 260 jaunās nacionālās koncertzāles ideju meti no daudzām pasaules valstīm. Par labāko risinājumu Viļņas pašvaldības, Lietuvas Arhitektu savienības un Starptautiskās Arhitektu savienības kopējā žūrija atzina spāņu arhitektu kompānijas "Arquivio Architects" projektu.
Savukārt Rīgā starptautiska žūrija ilgi gaidītās akustiskās koncertzāles, kas jau bija ieguvusi nosaukumu "Rīgas filharmonija", arhitektūras metu konkursa uzvarētājus paziņoja pagājušā gada decembra vidū – tie ir SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki". Pašlaik, kad jau uzsācies darbs pie projektēšanas, tiek plānots, ka Rīgas filharmonijā pirmais koncerts varētu skanēt pēc pieciem gadiem, tātad 2029. gadā. Bet – cik tālu ir tikuši Viļņas projekta attīstītāji?
Nepieejamais Taurus kalns
Taurus kalns Viļņā atrodas nedaudz nostāk no centra burzmas salīdzinoši klusākā pilsētas rajonā. Tā vienā pusē jau kopš 19. gadsimta sākuma bijusi luterāņu kapsēta, kuru, līdzīgi kā mūsu Lielos kapus, padomju okupācijas laikā 1974. gadā izdemolēja un pārvērta parkā, turklāt kapelas vietā uzbūvējot laulību namu. Agrāk kapsēta parks izskatījās gluži kā jebkura pamesta kapsēta ar nedaudziem celiņiem, bet tagad tās veidols ir mainījies un modernām līnijām iezīmētas gan nedaudzās saglabātās piemiņas vietas, gan informācija par bijušo un iznīcināto.
Tālāk ceļš ved uz koncertzāles celtniecības vietu. Liels ir pārsteigums, ka tā joprojām pilnībā aizsegta skatieniem, turklāt ar celtniecības sētu apjoztā platība ir ļoti plaša, kā vēlāk noskaidroju pilsētas pašvaldībā – 4,8 ha. Uz sētas plastikāta sienām izvietotas dažādas reklāmas, reizumis pa spraudziņu pavīd arī sporta trenažieru augstākie stieņi, bet – kur palikusi pati koncertzāle? Tiesa, mašīnas laiku pa laikam iebrauc pa kādiem vārtiem, savukārt turpat blakus dažu mašīnu šoferi savās kabīnēs desmitos no rīta vēl guļ.
Janina Kalendauskaite, vietējā iedzīvotāja, "Kultūrzīmēm" pastāstīja: "Taurus kalnu sāka sakopt 2022. gadā, un kopš tā laika vietējie iedzīvotāji parkā vairs nav varējuši iekļūt. Tiesa, civillaulības gan bijis iespējams noslēgt visu rekonstrukcijas laiku, bet tas jau notika tālajā galā, nekur citur parkā iedzīvotāji nevarēja tikt. Šī vienmēr bijusi iecienīta vieta, vasarā Viļņas iedzīvotājiem patika doties pastaigās un piknikos, bet ziemā lejā no kalna brauca bērni ar ragaviņām. Mums teica, ka šogad līdz pat gada beigām kalns tā arī paliks noslēgts! Tiesa, tagad, pēc pauzes, darbi ir atsākušies. Apejot visapkārt kalnam, gājēji un riteņbraucēji jau var izmantot tiltiņu, kas ātrāk aizved līdz kalna galam, no kurienes paveras skaists skats. Kaut nu ātrāk viss tiktu sakārtots! Ļoti to gaidu."
