Iespējams, pēc laika vēsture 2023. gadu atzīmēs kā arhitektūras pacēluma laiku – vienu no Kultūras ministrijas Izcilības balvām kultūrā, ko piešķir par starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda nešanu pasaulē, saņēma arhitekts Austris Mailītis un arhitektu biroja "Mailitis Architects" komanda – par Mežaparka Lielās estrādes "Sidraba birzs" izveidi, kas kļuvusi par augstas kvalitātes unikālās akustikas arhitektūras objektu un šogad Dziesmu svētkos piedzīvoja gandrīz 16 tūkstošu balsu kopskanējumu.
Novembra vidū pēc daudzu gadu izpētes un rekonstrukcijas atklāta liela daļa Rīgas pils konventa ēkas (kastelas), viens no tās arhitektiem bija kompānijas "Mark arhitekti" vadošais arhitekts Jānis Sauka. Savukārt decembra vidū starptautiska žūrija paziņoja ilgi gaidītās akustiskās koncertzāles jeb Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursa uzvarētājus – tie ir personu apvienība SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki".
Sarunā ar "Kultūrzīmēm", apspriežot Dziesmu svētku estrādes īstenojumu un topošo Rīgas Filharmonijas projektu, arhitekti Austris Mailītis un Jānis Sauka atzīst, ka tik liela mēroga kultūras būves Latvijas jaunāko laiku vēsturē līdz šim nav tapušas.
– Kā jūtaties tagad, kad koncertzāles aprises beidzot liekas esam tuvāk apvārsnim?
A. Mailītis: – Sākām strādāt jau gandrīz pirms gada, tas bija laiks, kad izsludināja starptautisko Rīgas Filharmonijas metu konkursu un projektu iesniegšana pirmajā kārtā bija maijā. Mēs jūtamies, protams, priecīgi, bet, jāatzīst, arī nostrādājušies.
J. Sauka: – Cik vien esam dzirdējuši, šis ir pagaidām apjomīgākais konkurss, turklāt ne tikai mūsu komandām, bet, iespējams, apjomīgākais konkurss Latvijas jaunāko laiku vēsturē, varbūt pat visā Baltijā. Uzvara konkursā mums visiem ir tiešām liels notikums, tagad, uzreiz pēc Ziemassvētkiem, gaida liels un skaists darbs.
– Šajā svētku brīdī jautāt, vai arhitekti tic, ka projekts noslēgsies ar gatavu koncertzāli, ir vismaz nepieklājīgi, bet tomēr: šis nav pirmais koncertzāles metu konkurss, šī nav pirmā reize, kad sabiedrība un mūziķi kļūst priecīgi… Jau 2008. gada nogalē tika noslēgts līgums par koncertzāles būvprojekta izstrādi.
J. Sauka: – Taisnība, ir jau iespējams arī negatīvais scenārijs, bet šobrīd tas tomēr liktos bezatbildīgi, īpaši, ņemot vērā līdz šim veikto finansiālo ieguldījumu un notikušo divpakāpju konkursu. Kā pozitīvu signālu saredzu valsts un pašvaldības sadarbību. Rīga ir tāda īpaša vieta, kur saskaras valsts un pašvaldības intereses, tām nekas cits neatliek kā sadarboties, un izskatās, ka tas šobrīd notiek. Vismaz tā ļoti ceram.
A. Mailītis: – Rezultātu paziņošanā klāt bija gan valsts, gan Rīgas domes pārstāvji, un viņi apliecināja, ka šajā projektā paredzēta sadarbība. Starp citu, šis modelis labi darbojās arī Dziesmu svētku estrādes projektā. Jau uzsākot dalību konkursā, mūsu intuīcija teica, ka šis būs projekts, kurš beidzot notiks un īstenosies. Mūsu akadēmiskie mūziķi ir pasaules virsotnēs, viņi spēlē dažādās koncertzālēs, turklāt dara to spoži, bet liela problēma ir tas, ka mums nav savas vietas, koncertzāles, kur mūsu mūziķiem strādāt, kur aicināt uzstāties arī ārzemju akadēmiskās mūzikas pārstāvjus. Apstākļi, kādos šobrīd strādā mūziķi, ir nepiemēroti, nepieciešamība pēc šīs koncertzāles ir milzīga, tāpēc izskatās, ka gan no mūziķu, gan no valsts un pašvaldības puses sapratne ir nepārprotama.