Farāžs sola nelegālo imigrantu masveida deportēšanu

Nelegālie imigranti, kas Lielbritānijā ierodas pār Lamanša kanālu, no valsts tiks deportēti masveidā, intervijā laikrakstam "The Times" paudis partijas "Reform UK" (Reformēt Apvienoto Karalisti) līderis Naidžels Farāžs.

Lielbritānijā ir "milzīga krīze", kas apdraud valsts drošību un var izraisīt sabiedriskās nekārtības, brīdināja politiķis.

Saskaņā ar partijas plāniem cilvēkus varētu aizturēt ierašanās brīdī, turēt apcietinājumā neizmantotās gaisa spēku bāzēs un, ja tiks panākta vienošanās, nosūtīt atpakaļ uz Afganistānu, Eritreju un citām nelegālo imigrantu izcelsmes valstīm.

Daudzi no šiem pasākumiem varētu saskarties ar juridiskām grūtībām un politisku pretestību. Leiboristi apgalvo, ka šāda plāna īstenošana esot mazticama, savukārt konservatīvie pārmet "Reform UK", ka partija pārstrādātā veidā atkārto toriju idejas.

"Reform UK" pārstāvji lēš, ka šie plāni piecu gadu laikā izmaksās desmit miljardus mārciņu, bet ietaupīs valdības līdzekļus, jo tā netērēs naudu nelegālo imigrantu izmitināšanai viesnīcās citām ar nelegālo imigrāciju saistītām izmaksām.

Saskaņā ar ierosināto likumprojektu par nelegālo migrāciju un masveida deportāciju Farāža partija arī apsver nelegālo imigrantu nosūtīšanu uz britu aizjūras teritorijām, piemēram, Debesbraukšanas salu Atlantijas okeāna vidū, kā rezerves variantu.

Partija apsver arī iespēju nelegālo imigrantu izmitināšanai izmantot trešās valstis, piemēram, Ruandu un Albāniju.

Iepriekšējās konservatīvās valdības Ruandas shēmas īstenošanu apgrūtināja juridiskas problēmas, un, pirms leiboristu valdība shēmas darbību apturēja, uz uz Ruandu tika nosūtīti tikai četri cilvēki.

Kā "The Times" sacīja Farāžs, ja cilvēki zinās, ka viņi tiks aizturēti un deportēti, viņi "ļoti ātri" pārtrauks ierasties.

"Šī tiesību akta mērķis ir masveida deportācijas," norādīja politiķis.

"Mums Lielbritānijā ir milzīga krīze. Tā ne tikai apdraud valsts drošību, bet arī izraisa sabiedrības dusmas, kas, atklāti sakot, nav tālu no tā, lai izvērstos nekārtībās," klāstīja Farāžs.

"Ir tikai viens veids, kā apturēt cilvēku ierašanos Lielbritānijā, un tas ir - aizturēt viņus un deportēt."

Farāžs arī vēlas panākt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.

Tā tika pieņemta 1950. gadā, un konvencijā noteiktas tiesības un brīvības, kas cilvēkiem pienākas 46 parakstītājās valstīs.

Konvencija ir Lielbritānijas cilvēktiesību likuma galvenā sastāvdaļa, un tā tikusi izmantota, lai apturētu mēģinājumus deportēt migrantus, kas Lielbritānijā uzturas nelikumīgi.

Lielbritānijā turpinās protesti pret nelegālajiem imigrantiem

Kamēr valdība mēģina tikt galā ar situāciju, kas radusies pēc tiesas lēmuma izlikt no viesnīcas vienā no Londonas priekšpilsētām tur iemitinātos nelegālos imigrantus, visā Lielbritānijā nedēļas nogalē notikuši protesti pret nelegālo imigrāciju.

Cenšoties mazināt saspīlējumu, valdība svētdien paziņoja, ka tiks paātrināta patvēruma pieprasījumu izskatīšana, kā rezultātā lielāks skaits nelegālo imigrantu, kas ieradušies šķērsojot Lamanša kanālu, varētu tikt izraidīti.

Kārtējās demonstrācijas notikušas pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem pie viesnīcas "Bell Hotel" Epingā, Londonas pievārtē, ko izsauca kāda nelegālā imigranta uzmākšanās 14 gadus vecai meitenei.

Epingforestas rajona municipālā padome tiesā pieprasīja viesnīcas slēgšanu, lai novērstu "nepieredzēta mēroga protestus un nekārtības".

Augstā tiesa ceturtdien apmierināja padomes prasību, un tas mudināja uz protestiem pret nelegālo imigrantu izmitināšanu viesnīcās visā Lielbritānijā, kas notika zem lozunga "Apturiet patvēruma sistēmu!"

Tikmēr valdība ir nolēmusi pārsūdzēt spriedumu Epingas lietā.

Savukārt nelegālo imigrantu atbalsta organizācija "Stand up to Racism" (Cīnies pret rasismu) aicināja uz kontrdemonstrācijām, un vairākās pašvaldībās nācās iejaukties policijai, lai novērstu savstarpēji naidīgo demonstrantu sadursmes.

Aizturētas vairāk nekā desmit personas, taču ziņu par nopietniem vardarbīgiem incidentiem nav.