15 °C
Svētdienu dažs labs nodēvēja par 32. augustu, tomēr gladiolu un saulespuķu krāsas nemainīgi atgādināja, skat, pirmā skolas diena ir klāt!
Publiskajā telpā laiku pa laikam parādās teksti, ka mācību procesu vajadzētu izlīdzināt tā, lai brīvlaiks vasaras mēnešos tiktu saīsināts. Ko dara vasarnieki – bērni? Cik daudz grāmatu izlasa, cik pēta vēsturi, kādas radošas nodarbes aizņem jauniešu prātus? Vēl viens aspekts – kā savstarpējā saziņā mazinās krievu valodas lietojums, ja pamazām skolas pāriet uz valsts valodu?
Pilotprojektā "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā" no 2023. gada septembra līdz 2024. gada maijam izglītības iestādēs notikusi pieredzes apmaiņa un jaunu prasmju apguve, lēnām, soli pa solim, pamazām valsts valoda nostiprinās un mācīties Latvijas mācību iestādēs valsts valodā, komunicēt latviski ar pedagogu un vienaudžiem kļūst pats par sevi saprotams. Ja latviešu valodas lietojums kļūs par noteicošo faktoru ne vien mācību apguves un ikdienas saziņas līmenī, kā arī latviešu valoda ieņems vadošo vietu mediju vidē, kultūrpolitikā, tad varbūt mazināsies nedraudzīgu, naidīgu izteikumu demonstrēšana.
Ar katru gadu tālāk aizvirzās Latvijas valsts tapšanas vēsturiskie notikumi, valodas zināšanas ir ne vien pārmaiņas izglītības sistēmā, bet reāla, sistemātiska vēsturiskās piederības sajūtas veidošana savai valstij. Mazpamazām paplašinās redzesloks par mazajām tautām un pret tām ilgus gadus vērstajām represijām tieši valodas ziņā, rusifikācijas kaitējumu, kas ietekmējis vairākas paaudzes, dzinis saknes ne tikai politikā. Pāreja uz mācībām latviešu valodā ir vēsturiskā taisnīguma žests, sava veida kultūrvides un kultūras patērētāju mijiedarbība, valodas pamatu nostiprināšana, spēja paraudzīties uz kultūras norisēm, iespēja būt ne tikai patērētājam, bet arī procesa dalībniekam, līdzradītājam.
Var iebilst, ka latviešu valodai biezā slānī pārklājas angļu valoda, ka par valsts valodu nav jāsatraucas, jo dzimtā valoda nekur nepazudīs. Pazudīs. Pietiks vienai paaudzei mainīt ieradumus un aizmirst par kultūru, kas veidojusi izpratni par latviskumu, kuršu, latgaļu, lībiešu saknēm pie Baltijas jūras, lai saknes pārtrūktu un nokalstu. Var šķist, tā taču nebūs, valoda skan, ja vajadzēs, būs jauni, enerģiski ļaudis, kuri noturēs Latvijas pamatideju, pretosies globālās pasaules ietekmei. Šī platā straume vēl nav aiznesusi tiltus un pārrāvusi aizsprostus ar visu latviešu valodas laiviņu tajā. Pat ja līdz šim angļu valodai it visur zaļā gaisma, tas nenozīmē, ka mazāk jāiespringst latviešu valodas lietojuma un mācīšanas ziņā.
Ja ministriju politika būs tāda, kas palīdzēs nosargāt gan valodu, gan kultūras mantojumu, vējš nesvilpos aizslēgtajās skolās, nenotiks bibliotēku iznīcināšana, mācību iestāžu apvienošanā nepazudīs profesionāls sava darba pratējs, koru darbība aktivizēsies, sabiedrība būs saliedētāka un empātiskāka.
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 224 322 skolēni, tostarp 20 657 pirmklasnieki un 2504 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, šādus provizoriskos datus atspoguļo Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa. Aiz katra izglītojamā ir ne tikai skolotāji, vecāki, bet arī pulciņu, nodarbību un sporta vadītāji. Par katru stundu vai gadu, ko skolēns pavada skolā, skolotāji varētu sarakstīt garus jo garus tekstus, izdot rokasgrāmatas, dalīties pieredzē, taču 21. gadsimta cilvēks vēlas tādu vidi, kur jūtas drošs, spēj saprast, ko no viņa vēlas, un patērēt citu saražoto. Šajā skolas un kultūras telpas asinsritē ir valoda, kas vieno visus šos procesus, un šobrīd sāktais pilotprojekts tuvina dažādās valodās runājošus bērnus.
Īpaša vieta skolas vidē ir Ukrainas bērniem, kuri pret savu gribu izdzīti no savas zemes, apsmieti, nievāti par savu valodu un piederību savai tautai. Kultūra, vēsture, nacionālā identitāte, patriotisms, grāmatu lasīšana, ne tikai digitālo prasmju apguve, spers soli pa solim tālāk un rezultātā divvalodība ar laiku kaut kad beigs pastāvēt.
