Pēcvētras teātra piedāvājums. Jaunajā sezonā paēdināti tiks visi, jo katrai gaumei atradīsies kāds gards kumoss

Pēc iepriekšējās sezonas satricinājumiem Latvijas teātrī pēcvētras periods nācis ar daudziem un dažādiem jaunumiem. Sarežģīti izcelt noteiktu teātri atsevišķi, jo katrs var piedāvāt labāko savam skatītājam.

Salīdzinājumā ar aizvadīto sezonu teātra satrauktās vēsmas pamazām sāk rimties. Piemēram, Valmieras teātris beidzot ticis pie atjaunotas ēkas, izejot cauri nebeidzamai pārbaudījumu gūzmai. Savukārt Jaunais Rīgas teātris (JRT) iepriekšējā sezonā svinīgi iesāka pavasari jau atjaunotajā ēkā. Izmaiņas teātru vadībā, lielās revolūcijas un aktieru pārvilināšanas skandāls arī it kā norimies. Tāpēc jaunajā sezonā ir daudz muzikālu izrāžu, spilgtu personību, eksistenciālu jautājumu, kā arī no jauna ietērpta nozīmīga pasaules un latviešu literatūras klasika. "Kultūrzīmes" apkopoja un noskaidroja nozīmīgāko teātru repertuāros jaunajā sezonā, jāsaka, piedāvājumu horizonts plešas tālu.

Nacionālais teātris – dziedēs rētas

Pārdzīvojis visai lielu revolūciju vadībā, Nacionālais teātris (NT) turpina darbību ne mazāk jaudīgi kā iepriekš. Šoreiz NT pieturas pie stabilitātes, norādot, ka iepriekšējās sezonas dumpīgais gars būs norimies. "Iepriekšējās sezonas mērķis radošajai komandai bija provocēt un pakaitināt publiku, lai pierādītu teātra mākslas dumpīgo garu. Šajā sezonā ceram dziedēt rētas, iepriecināt un vienot cilvēkus, kas pieder dažādām paaudzēm un kam patīk dažāds teātris. Proti, esam domājuši par repertuāra daudzveidību. Vienlaikus Nacionālā teātra mērķim nevajadzētu būt katru sezonu pieteikt ar būtiskām izmaiņām, nestabilos ārējos apstākļos nebūtu slikti ļaut skatītājam teātrī sajusties kā mājās – gaidītam un mīlētam," saka Ieva Struka, NT direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos.

"Šajā sezonā, noliekot līdzās Alberta Bela "Cilvēki laivās", Astridas Lindgrēnas "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki", Sudrabu Edžus "Dullais Dauka", kur darbība ir cieši saistīta ar jūras tuvumu, sapratām, ka arī tādos klasiskos materiālos kā Frensisa Skota Ficdžeralda "Lieliskais Getsbijs" vai Rutku Tēva vēsturiskais romāns "Dumpīgā Rīga" darbība notiek pilsētā pie ūdeņiem, un tad jūras un ūdeņu metafora jau ļauj to pielāgot cilvēka dzīvei. Bangojošie dzīves ūdeņi, kā Nacionālais teātris definējis 106. sezonas vadmotīvu, sajūtami visos darbos. Galu galā – par mērenību vai prātīgiem un apdomīgiem cilvēkiem jau parasti izrādes netaisa," teic Ieva Struka. Gaidāmi arī jaunumi no režisoriem, kas nupat atgriezušies teātrī pēc ilgāka pārtraukuma. Indra Roga iestudēs "Lielisko Getsbiju" un Pēteris Krilovs – Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvaju". Vēl svarīgs akcents tiks likts uz nesen mūžībā aizgājušā rakstnieka Alberta Bela daiļradi, jo pirmiestudējumu Latvijā piedzīvos romāns "Cilvēki laivās" (12. septembrī).

"Esam ilgi lolojuši šo sapni, jo tas ir viens no spēcīgākajiem latviešu prozas darbiem, kaut arī sarakstīts šķietami tālajā 1987. gadā. Vai pratīsim nosargāt savu valodu un līdz ar to savu tautu, ja visu mērīsim ar ekonomiskās atdeves un lietderības mēru? Vai izjūtam atbildību par to, kādā zemē dzīvos nākamās paaudzes? Un vēl daudzi citi būtiski jautājumi, ko Bels uzdeva pirms gandrīz četrdesmit gadiem, bet kuri šodien ir vēl aktuālāki. Patiešām žēl, ka autors nesagaidīja pirmizrādi, bet veltīsim to viņa piemiņai," teic Ieva Struka. Savukārt uz iestudējumu "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" Paulas Pļavnieces režijā īpaši tiks aicināti bērni kopā ar vecākiem.

Dailē – caurvīsies cilvēka attiecības ar dabu

Dailes teātra direktors Juris Žagars vairākkārt uzsvēris, ka pār viņa vadīto teātri nākamajā sezonā nedominēs viena tēma, jo tik lielam teātrim būtu jārezonē ar vairumu sabiedrības, kas domā ļoti dažādi. Savukārt Matīss Gricmanis, kurš jaunajā sezonā ir dramaturgs skaļi pieteiktai un visai spilgtai koncertizrādei "Kodiens", tomēr iezīmē, ka pat visai netiešā veidā Dailē būs klātesoša tēma par cilvēka un dabas attiecībām. "Mums visiem kopsaucējs ir šī cilvēka daba. Viesturs Kairišs nāks klajā ar pilnībā jaunu un negaidītu interpretāciju Šekspīra nemirstīgajai komēdijai "Sapnis vasaras naktī", kas arī ir stāsts par mīlestību. To, kā tā liek cilvēkiem kļūt par ēzeļiem vienam otra priekšā, pārvērsties. Mums ir Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas romāns "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kas iznācis latviešu valodā. To iestudēs sīriešu izcelsmes režisore no Nīderlandes Ola Mafālani. Tas arī ir stāsts par cilvēka attiecībām ar dzīvnieku pasauli un to, vai dzīvnieki mums atriebtos, ja viņiem būtu iespēja. Mēs turpinām šo tēmu par cilvēka mijiedarbību ar dabu." Arī mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs norāda, ka šajā sezonā būs iešana dabā, kā arī cilvēka dabā, tajā, kas slēpjas aiz neredzamā, meklējot attiecības starp cilvēkiem un dzīvniekiem.

Skats no "Meža gulbju" 2005. gada iestudējuma Dailes teātrī.

Foto: Publicitātes

Dabas un dzīvnieku tēma būs klātesoša arī izrādē "Zilā lapsa", kas tapusi lietuviešu režisora Joņa Terteļa režijā. Izrāde būs ievērojama ar animāciju, komandā būs scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne, ilustrators Reinis Pētersons, animators Mindaugs Arlinsks. Meitenes Annas lomā būs Madara Viļčuka, kas, pēc Jura Žagara domām, ir bijusi lielisks ieguvums Dailes teātrim šajā sezonā. "Madara šajā sezonā sevi ir labi pierādījusi, tāpēc cenšamies viņu izmantot. Tā kā sporta komandā – ja ir labs sportists, tad viņš jāsūta uzbrukumā," saka Juris Žagars.

Liels uzsvars šajā sezonā likts uz mūziklu "Meža gulbji", kas nu jau ir ieņēmis kulta statusu Dailes teātrī un vietu teātra kultūras kanonā. Nākamgad mūziklam aprit 30 gadi, un šoreiz jaunās paaudzes režisors Klāvs Mellis to atdzīvinās svaigā skatījumā. Dailes teātra muzikālais direktors Juris Vaivods uzsver, ka šis materiāls pieprasa lielus resursus un taps, arī pateicoties jaunajai muzikālo aktieru paaudzei. Turpretī dramaturgs Matīss Gricmanis teic, ka šis mūzikls ir kultūras fenomens, kas atdzims jaunā enerģijā. "Tagad to iestudēs pašas jaunākās paaudzes režisors Klāvs Mellis, kurš vienmēr pārsteidz ar jokainām lietām. Viņš ļoti labi atrod līdzsvaru starp sentimentalitāti un ironiju. Spēj ne tikai pasmieties, bet piedāvāt jaunas emocijas. Māra Zālīte ir arī uzrakstījusi vairākas jaunas epizodes. Raimonds Pauls būs sarakstījis jaunas dziesmas," teic Matīss Gricmanis.

Vēl viens pārsteigums būs Viestura Kairiša režija romantiskajai komēdijai "Sapnis vasaras naktī". "Esmu romantiķis un ar to lepojos. Es šim materiālam esmu pieskāries jau divas reizes, un, lasot no jauna, tur ir tik daudz atklājumu. Zemapziņas labirinti, cilvēki ir mežs. Tā, manuprāt, ir pasaulē labākā komēdija. Kā mēs zinām, komēdija strādā kā traģēdijas apgrieztā puse. Rūpēsimies, lai uz skatuves debitētu spožākie Latvijas scenogrāfi," saka Viesturs Kairišs.

Liepājā – īstas, lielas jūtas

Liepājas teātrī aizvadītajā sezonā ielēca jauns mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis, kurš iepriekš bija guvis panākumus kā režisors. Viņam raksturīgi cilvēkiem uz plaukstas likt lielus jautājumus, dziļas emocijas, un tādējādi arī skaidrojama Liepājas teātra jaunās sezonas amplitūda, meklējot lielas jūtas. "Sākusies sezona, kas tapa spraigā procesā, 1. februārī sāku strādāt. Tika radīta programma, kurā kaut kādā mērā ir nopietns saturs, bet daudz jaunumu. Sezona sāksies ar "Annes Frankas dienasgrāmatu" Lauras Grozas režijā. Tas ir stāsts par izdzīvošanu un pieaugšanu baisos apstākļos," teic Valters Sīlis. "Annes Frankas dienasgrāmata" ir darbs, kas tapis laikā, kad Anne Franka divus gadus kopā ar ģimeni slēpusies nacistu okupētajā Nīderlandē. Režisore Laura Groza atzīst, ka Anne bija sava laika mesija, jo viņa ne tikai datēja notikumus un to secību, bet caur savu beznosacījuma mīlestību mācīja pasaulei vērtības, kas ir stiprākas par gāzes tvanu vai lodēm. Lomās būs Agnese Jēkabsone, Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Anete Rimkus, Madara Kalna, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Kārlis Artejevs, Mārtiņš Kalita, Armands Kaušelis, Kārlis Ērglis.

"Annes Frankas dienasgrāmata" Liepājas teātrī.

Foto: Justīne Grinberga/Publicitātes

Vēl svarīgi pieminēt dramaturģes Ludmilas Roziņas jauno darbu "Dievs ir šeit", kas tapis Valtera Sīļa režijā un būs skatāms Mazajā zālē. Jāpiebilst, ka šajā sezonā būs daudz jaunas dramaturģijas un teju puse no jaunumiem būs arī jauni stāsti. "Tas ir stāsts par dzīvību. Gana sāpīgs stāsts par mēģinājumiem kļūt par vecākiem. Dzīvība ir trausla. Domāju, ka būs interesanta sezona. Nākamajā sezonā mēs gribējām īstas, lielas jūtas. Zini, ka nāksi, un tas būs emocionāls piedzīvojums," teic Valters Sīlis. No jaunumiem būs arī Artūra Dīča luga "Baltijas teļš" Elmāra Seņkova režijā. Nosaukums apzināti ir "teļš", nevis "ceļš", uzsverot 90. gadu maskulīno vidi, un stāsts būs tieši par šo laikposmu Latvijā. Savukārt režisors Matīss Budovskis kopā ar jaunās paaudzes režisoru Klāvu Melli iestudēs īstu detektīvu "Rītausma vakaros", kas pie skatītājiem nāks 16. novembrī. Viņš pašlaik studē rakstniecību Liepājas Universitātē, tāpēc tas kalpojis par ieganstu rakstīt no baltas lapas. Jaundarbu Liepājas teātrim netrūks, kā arī lielu un īstu jūtu.

JRT – pētīs dzīves garīgo telpu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) sāks savu pirmo pilno sezonu pēc ēkas rekonstrukcijas Lāčplēša ielā, un, līdzīgi kā Valmieras teātrim, jauna ēka dos papildu spēku, jo ilgās pārmaiņas prasījušas daudz pūliņu. Šajā sezonā galdā likts jautājums par dzīves garīgo telpu. Vairākas izrādes, protams, iestudēs teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Taču varētu izcelt arī Aiku Karapetjanu, kas iepriekš vairāk darbojies kinoindustrijā, turpretī JRT nāks ar Justīnes Kļavas darbu "Pēdējā maltīte", kas būs skatāms JRT Jaunajā zālē.

Daudzi jau ir paspējuši piedzīvot Alvja Hermaņa kinofilmu "Baltais helikopters", kas pirmizrādi piedzīvoja augustā. Šī filma, iespējams, pat iezīmē to garīgo telpu, kas ir JRT jaunās sezonas priekšplānā. Visai savdabīgs ir fakts, ka mijiedarbojas teātra un filmas perspektīva. "Taču visu filmas skatīšanās laiku nepamet jautājums, kāds ir bijis režisora Alvja Hermaņa mērķis – iedzīvināt reiz ar panākumiem Jaunajā Rīgas teātrī spēlēto izrādi vai uzņemt filmu? Proti, vai tas, ko redzu, ir teātris vai kino? Varbūt abi?" filmas recenzijā norāda Henrieta Verhoustinska. Priekšplānā vērojami arī trīs izcili aktieri – Mihails Barišņikovs pāvesta lomā, Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš. Jau septembrī būs gaidāma pirmizrāde Alvja Hermaņa izrādei "Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!". Lūk, kā Alvis Hermanis komentē šo darbu JRT publiskotajā ierakstā sociālajā medijā "Facebook": "Komēdija plus ļoti dīvains poētisms – tā varētu mēģināt definēt žanru, kurā lugas raksta dramaturgs Mārtins Makdona. Šis ir krimiķis, kur atšķirībā no Šerloka Holmsa un Agatas Kristi detektīvstāstiem skatītājam pašam beigās ir jātiek skaidrībā – kurš tad īsti bija vainīgais. Šo lugu izvēlējāmies, jo mūsu mīļajā Latvijā pēdējā laikā ļoti aktuāli ir visiem visus tā kārtīgi pieskatīt, uzraudzīt un, protams, nekavējoties sodīt. Vēlams tā, lai pēc tam neceļas un miers." Atgriezīsies arī pirms 15 gadiem tapusī izrāde par laukiem un lauku dzīvi "Melnais piens" Alvja Hermaņa režijā.

Būs skatāmi arī citu režisoru darbi – piemēram, Kristīnes Vītolas "Verters", kas taps pēc Johana Volfganga fon Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas", kā arī uz JRT skatuves būs redzams jaundarbs "Mīlas straume" Gata Šmita režijā, kas tapis sadarbībā ar dramaturģi Justīni Kļavu. JRT norāda, ka vēl varētu sekot informācija par citiem jauniestudējumiem.

Valmierā kopsaucējs – mīlestība

Valmieras teātrī beidzot ilgi gaidīts brīdis – atgriešanās mājās atjaunotajā ēkā. Kaislības Valmierā iekūra jau vasaras teātra festivāls, no kura viens darbs tika iekļauts jaunās sezonas repertuārā – pēc Oksanas Zabužko esejām un Martas Hillers dienasgrāmatas veidotās "Izdzīvošanas piezīmes" Mārtiņa Eihes režijā. "Izrāde ir veidota, balstoties uz vācu žurnālistes Martas Hillers aprakstīto dienasgrāmatā par notikumiem Berlīnē 1945. gada pavasarī, kā arī ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko esejām, kas analizē krievu uzbrukumu Ukrainā un sievietes lomu. Varētu jautāt – kā tas saistās ar mīlestību? Taču šeit tieši iezīmējas "nemīlestība" un mīlestības vakuums. Caur sieviešu skatpunktu šīs šausmas aizskar pašcieņu," teic teātra direktora padomniece literārajos jautājumos Undīne Adamaite. Šajā sezonā virstēma būs mīlestība. "Tas it kā ir milzīgs vārds, bet tiks skatīts plašākajā spektrā. Mēs esam atgriezušies mājās, mums ir trīs zāles, tāpēc šī atgriešanās un mīlestības tēma likās piemērota. Protams, to nevar skatīt tikai tādā rožainā un idilliskā gaismā. Šī tēma jāuztver arī neglītā un destruktīvā veidā."

"Izdzīvošanas piezīmes" Valmieras teātrī.

Foto: Publicitātes

4. oktobrī Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos igauņu režisora Andresa Normeta iestudētā "Cosmopolitan" – neparasta, laikmetīga un internacionāla izrāde. Tāda, kas varētu pārsteigt skatītājus ar daudzu neparastu elementu klātesamību. "Mums ir nolūks atjaunot ļoti senu draudzību ar "Ugala Theater" Vīlandē, kas ir jau no 50. gadiem. Izrāde "Cosmopolitan" – tas ir traks mikslis ar četrām valodām. Var teikt, ka tas ir farss, bet igauņiem raksturīgā absurdā estētikā. Mūsu aktieris Januss Johansons uzskata, ka luga patiesībā ir par saknēm un senčiem, nepieciešamību tās saglabāt. Ļoti laikmetīga luga, kurā ienāks arī mākslīgā intelekta tēls. Cilvēkiem nevajag uztraukties, kas nu tagad tur notiek," smejot stāsta Undīne Adamaite.

Pie skatītājiem jaunā interpretācijā būs redzama Annas Brigaderes luga "Sprīdītis", kas zināmā mērā būs radoša sacensība ar JRT, kurā Jēkabs Nīmanis iestudēja savu maģistra darbu "Bilžu vakars ar Sprīdīti". "Mūsu versiju veidos Reinis Suhanovs, un tad jāskatās, kā tas tiks interpretēts. Interesants brīdis skatītājiem pieķerties jaunām interpretācijām," teic Undīne Adamaite. Šeit runa ir vien par dažiem darbiem, kurus jaunajā sezonā skatītājiem piedāvās Valmieras teātris.

Čehova teātrī – plašs piedāvājums bērniem

Nule kā pirmizrādi piedzīvoja režisores Paulas Pļavnieces "Pelnrušķīte". Šī režisore jau ir saņēmusi atzinību par vairākām bērnu un jauniešu izrādēm Čehova teātrī, piemēram, "Dakteris Aikāsāp", "Trīs sivēntiņi un vilks". Tomēr teātrī būs jaunumi ne tikai bērnu un jauniešu repertuārā. Viena no pirmizrādēm – "Trolejbuss "Ļubočka"", kas gaidāma oktobrī. "Izrāde ir par mīlestību un tās dažādām izpausmēm. Katru dienu miljoniem cilvēku pasaulē dodas ceļā. Pēc statistikas 53% – laimes un mīlestības meklējumos. Viņi brauc, peld, lido uz iecerēto mērķi, bet, to sasniedzot, atklāj, ka ceļā uz laimi labākais, kas noticis, bijis pats ceļš. Mīlestības tēma bija, ir un būs aktuāla vienmēr, neskatoties uz cilvēka vecumu, tautību, dzimumu vai reliģiskajiem un politiskajiem uzskatiem," izrādes aprakstā apgalvo režisors Dmitrijs Gaitjukevičs. Gaidāma arī neparasta viesizrāde "Cilvēks un Tirāns", kā arī citi darbi, kas uzdos lielus jautājumus skatītājiem.

Kultūrzīmju izvēle

Nacionālajā teātrī:

• Alberta Bela romāna "Cilvēki laivās" dramatizējums, režisore Inese Mičule
• Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvajs", režisors Pēteris Krilovs
• Astridas Lindgrēnas "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki", režisore Paula Pļavniece

Dailes teātrī:

• Poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas romāna "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" dramatizējums, režisore Ola Mafālani
• Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", režisors Viesturs Kairišs
• Māras Zālītes un Raimonda Paula mūzikls "Meža gulbji", režisors Klāvs Mellis

JRT:

• Mārtina Makdonas "Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!", režisors Alvis Hermanis
• "Melnais piens", režisors Alvis Hermanis
• "Mīlas straume", dramaturģe Justīne Kļava, režisors Gatis Šmits

Liepājas teātrī:

• "Annes Frankas dienasgrāmata", režisore Laura Groza
• Artūra Dīča "Baltijas teļš", režisors Elmārs Seņkovs

Valmieras teātrī:

• "Izdzīvošanas piezīmes", režisors Mārtiņš Eihe, Oksanas Zabužko esejas un Martas Hillers dienasgrāmatas
• "Cosmopolitan", režisors Andress Normets