Kultūrzīmju izvēle: 50. nedēļa kultūrā — izstādes, izrādes, koncerti, filmas, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Karaliska izstāde Liepājā

Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē līdz 23. martam apskatāma vērienīga šīs mākslas telpas 100. jubilejai veltīta izstāde "Liepājas sudrabs", kurā apkopota viena no senākajām un lielākajām Liepājas muzeja kolekcijām, ko veido priekšmeti no dārgmetāla. 

Izstādes karalisko dizainu un scenogrāfiju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, ar kuru Liepājas muzejam jau iepriekš ir veidojusies veiksmīga sadarbība. Izstādes satura koncepciju izstrādājusi muzeja direktore Dace Kārkla, un tās tapšanā iesaistījušies lielākā Liepājas muzeja speciālistu daļa. "Šī nav vienkārši izstādes atklāšana Liepājas muzejā. "Liepājas sudrabs" ir izstāde, ar kuru muzejs vēlas atzīmēt Liepājas muzeja simtgadi. Izstādē apskatāms sudrabs, jo gribējām parādīt kaut ko svinīgu, cēlu un ļoti skaistu, kas muzeja apmeklētājiem kādu laiku nav bijis saskatāms," izstādes atklāšanā teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Drēbnieku cunftes meistaru amata lāde.

Foto: OHM/Publicitātes

Liepājas muzeja dārgmetālu kolekcijā glabājas vairāk nekā 400 zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumu no 17. gs. vidus līdz 20. gs. vidum, ko lielākoties veido amatnieku cunfšu reprezentācijas trauki, kā arī sadzīves priekšmeti, rotas un pulksteņi. Tās lielākā daļa Liepājas muzejā nonāca no 1936. līdz 1940. gadam no Latvijas Amatniecības kameras, Liepājas pilsētas miesnieku zeļļu palīdzības un apbedīšanas kases valdes, kā arī Liepājas senatnes pētīšanas biedrības un ir papildināta arī ar vēlāka laika muzeja jaunieguvumiem. Izstāde papildināta ar mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumiem, uzsverot, ka pirms 300 gadiem sāktās zeltkaļu un sudrabkaļu prasmes un meistarība nav zudušas arī mūsdienās. Tajā ir iespēja apskatīt arī mākslinieku un rotkaļu Andra Garokalna un Paula Spridzāna dažādu periodu darinājumus.

Izstādē uzmanību pievērš arī četri unikāli priekšmeti no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles – divi 1721. gadā Liepājas zeltkaļa un sudrabkaļa Andresa Babes darināti svečturi, 1717. gadā nezināma meistara darināts upurmaks, kura ornamenti atbilst vēlīnā baroka stilam, kā arī kāda Dancigas (Gdaņskas) juveliera Gotfrīda Gērkes 1714. gadā izgatavota kanceles pults, kas līdz šim uzskatīta par vienīgo tāda veida sudraba pulti Latvijā. Visi šie priekšmeti iekļauti Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā.

"Eiropas Ziemassvētku" akcenti

Piektdien, 13. decembrī, Torņakalna baznīcā festivālā "Eiropas Ziemassvētki" skanēs koncertprogramma "Ravels, Debisī. Ziemassvētki Francijā", kurā satiksies 20. gadsimta franču sakrālās kormūzikas darbi ar impresionisma krāsainību un kamermūzikas eleganci, kas jūtama Kloda Debisī, Morisa Ravela un Eižena Bocas instrumentālajos skaņdarbos. Iedzīvinātāji – Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, kā arī mūziķu duets – saksofonists Aigars Raumanis un ērģelnieks Aigars Reinis.

Piektdien, 13. decembrī, Torņakalna baznīcā uzstāsies pasaules atzinību guvušais Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas (attēlā) vadībā.

Foto: Publicitātes

Sestdien, 14. decembrī, Rīgas cirkā izskanēs koša un neparasta džeza mūzikas koncertprogramma "Latvijas Radio bigbends un Ola Onabulē". Koncerta solists Ola Onabulē ir Londonā dzimis un rezidējošs nigēriešu izcelsmes džeza, soula un R&B mūzikas dziedātājs un komponists, kuru vienmēr interesējusi kultūras un mūzikas robežu pārkāpšana.

Bet 14. un 15. decembrī Spīķeru koncertzālē ciklā "Patiešām maziņiem" skanēs muzikālais uzvedums "Sarkanie zābaciņi", kurā lomās iejutušies aktieris Gundars Grasbergs (Kurpnieks Hanss), dziedātājas Ieva Parša (Žagaru sieviņa Grētele), Laura Kancāne (nabadzīgā meitene Elza) un Marlēna Keine (Birģermeistara meita Adelaida). Koncertu papildinās Rīgas Doma kora skolas un Rīgas Baleta skolas audzēkņi.

Ivanova Latgales gars

Latgales vēstniecības "Gors" Mākslas galerijā līdz 26. janvārim apskatāma mākslinieka Rituma Ivanova izstāde "Gars garam garā". Tā ir mākslinieka atgriešanās senču mājās un apziņa par Latgales dēlu radīto garīgo veikumu. Izstādē apkopoti, pēc autora domām, latviešu un pasaules svarīgo stūrakmeņu mākslā, filozofijā, dramaturģijā un horeogrāfijā portreti – Alvis Hermanis, Mihails Barišņikovs, Deimjens Hērsts u. c. "Spēja darīt, ko daru, ir pateicoties Garam un varbūt tieši Latgales Garam. Tā ir dāvana, ko esmu saņēmis un ko vēlos atgriezt atpakaļ vietai, no kuras nāku. Tā ir dāvana, ar ko varu dalīties," saka mākslinieks.

Ikoniskas laika zīmes

Sagaidījušiem Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikla "Meža gulbji" atgriešanos uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves, Dailē līdz 20. februārim apskatāma īpaša izstāde "Eksistence ārpus laika" ar 70. un 80. gados tapušiem ievērojamāko latviešu mākslinieku darbiem, kas kļuvuši par ikoniskām kultūras, laika un sabiedrības zīmēm. Otrā stāva foajē izstādīti Laimdota Mūrnieka, Jāņa Oša, Uno Daņiļevska, Vijas Maldupes, Viļa Ozola, Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa un citu mākslinieku darbi, kas tapuši 70. un 80. gados. Savukārt Dailes tikko rekonstruētajā pirmā stāva gaitenī izstādīti mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga plakāti, kas glabāti teātra arhīvā. Īpašs izstādes darbs ir Blumberga veidotais plakāts izrādei "Brands" (1975), kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Pakalnes-Fanelli apbrīnojamās kolāžas

Līvas Pakalnes-Fanelli kolāža.

Foto: Publicitātes

Jau no 1. decembra līdz 1. janvārim mākslas galerijā "Bazar’t" apskatāma mākslinieces Līvas Pakalnes-Fanelli personālizstāde "Skudru disciplīna". Autore atklājusi sevi jaunā netipiskā mākslas tehnikā – kolāžās, kas radītas, uz kokvilnas papīra papildus kolāžai izmantojot kaligrāfiju un akvareli.

Ukraiņu kino

Šodien plkst. 18 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā "Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas" demonstrēs ukraiņu īsfilmu izlasi. Sarunā par karu kā robežšķirtni starp kino toreiz un tagad, par jauno kino veidotāju dažādajiem likteņiem un kino veidošanu kā atbalsta veidu Ukrainai piedalīsies ukraiņu režisore Oleksandra Petlovana.