Kultūrzīmju izvēle: 15. nedēļa kultūrā — izrādes, izstādes, filmas, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Liepājas teātrī – "Baltijas teļš"

Lugai "Baltijas teļš" režisors Elmārs Seņkovs devis žanrisko apzīmējumu – apjukums divās daļās.

Foto: Publicitātes

Sestdien, 12. aprīlī, Liepājas teātra lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Elmāra Seņkova iestudējums "Baltijas teļš". 

Lugu, kurai režisors devis žanrisko apzīmējumu – apjukums divās daļās – sarakstījis dramaturgs Artūrs Dīcis. Elmārs Seņkovs to veido kopā ar savu radošo komandu – mākslinieku Reini Suhanovu, komponistiem Edgaru Mākenu un Edgaru Rubeni, gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani un videomākslinieku Dainaru Albuži. Iestudējums iekļauts arī lielās zāles abonementā.

Izrādes dramaturģiskais materiāls tapis, iedvesmojoties no reāliem prototipiem un notikumiem, tomēr tās veidotāji aicina nemeklēt ne pagātnes varoņus, ne notikumus, atgādinot, ka tā ir mākslinieciska interpretācija, taču ir svarīgi par šo runāt, ņemot vērā, kādos laikmeta griežos šobrīd dzīvojam.

Reiz sen senos laikos – 1989. gada 23. augustā – apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja 670 kilometru garu cilvēku ķēdi. Viņi nedarīja to Ginesa rekorda dēļ, viņus vadīja brīvības alkas un ideāli. Trīs mazas tautas visai pasaulei pasaka skaidri un nelokāmi – mēs gribam atgūt savu zaudēto neatkarību.

Šis stāsts ir par šiem sen senajiem laikiem un trim latviešu tēviem, kuri bija un ir gatavi uz visu, lai cīnītos par brīvu Latviju un savas ģimenes laimi tajā. Brīvību viņi izcīnīja kopā. Bet laimes interpretācijas gan atšķīrās. Vai viņi būs gatavi sabradāt cita tautieša laimi, lai tiktu pie savas? Diez vai, jo mēs taču katrs apzināmies, ka tikai stipri un vienoti spēsim nepazust kādā no vēstures lapaspusēm. Vai ne?

Izrādē piedalās aktieri Mārtiņš Kalita, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Kaspars Kārkliņš, Agnese Jēkabsone, Everita Pjata-Gertnere, Inese Kučinska, Hugo Puriņš, Kaspars Gods, Sandis Pēcis, Laura Jeruma, Kintija Stūre, Artūrs Irbe.

Teātris atgādina, ka šosezon izveidojusies jauna tradīcija pēc katra jauniestudējuma otrās pirmizrādes rīkot tikšanos ar izrādes veidotājiem. Tāda plānota arī šoreiz – svētdien, 13. aprīlī.

Latviešu bēgļi stāsta

Ceturtdien, 10. aprīlī, muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" atklās izstādi "Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta" par jaunas dzīves uzsākšanu pēc Otrā pasaules kara. Tā izgaismo astoņu latviešu dzīves brīdī, kad viņi atstāj bēgļu nometnes un ieceļo svešā zemē. Aculiecinieku interviju citāti, muzeja krājuma priekšmeti un fotogrāfijas sniedz ieskatu viņu dzīves apstākļos 20. gadsimta 40.–50. gadu Lielbritānijā – strādājot slimnīcās, raktuvēs un lauku darbos; dzīvojot barakās, šaurās istabiņās vai labdarības namos; mācoties angļu skolās un universitātēs. Šos latviešus vienoja Tēvzemes zaudējums, skarba pieredze bēgļu nometnēs un cerība uz jaunu, mierīgu dzīvi. Lielbritānija bija pirmā valsts, kas organizēti uzņēma latviešu bēgļus, īstenojot darbaspēka piesaistes programmas "Balt Cygnet" un "Westward Ho!". No 1946. līdz 1950. gadam tur ieceļoja ap 18 000 latviešu. Izstāde būs apskatāma līdz 30. jūnijam muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2. Ieeja – brīva.

Andra Vītoliņa atgriešanās Liepājā

Iepriekšējā reize, kad Liepājas muzejā eksponēti mākslinieka Andra Vītoliņa darbi, bija pirms nepilniem deviņiem gadiem – 2016. gada vasarā.

Foto: Kārlis Volkovskis/Publicitātes

Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē līdz 18. maijam apskatāma Andra Vītoliņa darbu – gleznu un instalāciju – izstāde "Kas mīt aiz varenības?". "Prieks, ka mākslinieks Andris Vītoliņš ir atgriezies. Viņš vienmēr uzrunā ar savām krāsām; darbi ir daudzšķautņaini, dzīvi, ekspresīvi un ar ritma sajūtu," izstādes atklāšanā teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Uz ekrāniem – "Lotus"

Ceturtdien, 10. aprīlī, nacionālo pirmizrādi piedzīvos režisores Signes Birkovas debijas spēlfilma "Lotus" – mistisks, komisma pilns stāsts par vācbaltu grāfieni, kura pagājušā gadsimta 20. gados kļūst par latviešu mēmā kino celmlauzi. Galvenajā lomā – Eiropas kinozvaigzne Severija Janušauskaite, pārējos filmas varoņus atveido krāšņs Latvijas aktieru ansamblis – Rēzija Kalniņa, Baiba Broka, Indra Briķe, Vilis Daudziņš, Mārtiņš Kalita, Andis Strods, Regnārs Vaivars, Iveta Pole, Āris Matesovičs, Jana Čivžele, Lauma Balode un citi. "Lotus" ir nevēsturiska kostīmfilma – kinosapnim līdzīgs vizuāls un muzikāls ceļojums, kur mistika savijas ar humoru un absurds kļūst par realitāti. Filmas notikumi risinās Latvijā 1919. gadā, un tie ir tikai filmas, nevis vēstures notikumi. Vācbaltu grāfiene Alise fon Trota pagājušā gadsimta 20. gados atgriežas Latvijā mantojuma dēļ, bet nejauši nonāk slepena un baisa kulta valgos. Cenšoties atgūt savu brīvību, viņa atklāj kino maģiju un kļūst par mēmā kino pionieri. Mistikas un ironijas pilnais sižets izaicina robežas starp filmu un dzīvi, iepinot pasaules kino šedevru citātus un režisores mīlestību pret agrīno kino.

Sievišķīga māksla

Sievišķība.

Foto: Publicitātes

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā līdz 31. maijam apskatāma Grietas Bramanes un Marijas Timofejevas gleznu izstāde "Sievišķība". Tajā atklājas sieviešu kolektīvās atmiņas šķautnes un spilgta emociju gamma par draudzību un identitātes meklējumiem, kā arī izaugsmi, intīmajiem mirkļiem, pārdzīvojumu un ievainojamību.

Ziedoņa un Purvīša kontrapunkti

Rīgas Lutera draudzes namā Torņakalnā durvis vērusi unikāla fonda "Viegli" radīto Ziedoņa un Purvīša muzeju kopizstāde "Kontrapunkti". Tās centrā ir 19 tematiskas "atvilktnes", kurās glabājas unikāli priekšmeti, stāsti un fotogrāfijas, kas izgaismo Imanta Ziedoņa un Vilhelma Purvīša pasauli.