20. decembrī, VEF Kultūras pilī par godu Operetes teātra desmitās jubilejas sezonai pirmizrāde – Latvijā pirmais multimediālais "jukebox" mūzikls "Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās" ar Raimonda Paula mūziku Matīsa Žilinska aranžējumā. Galvenajās lomās – dziedātāji Dināra Rudāne un Dainis Skutelis, bet horeogrāfiju radījusi savulaik pazīstamā sporta deju dejotāja horeogrāfe Ieva Kemlere. Ar viņu šajā sarunā – par mūzikas, dejas un dzīves ritmiem "Mežrozītē".
Mūzikla pamatā ir Maestro Raimonda Paula populāro dziesmu "Laternu stundā", "Nepārmet man", "Mežrozīte", "Tumši zilā", "Cik klusa nakts", "Undīne" un citas melodijas ar dzejnieku Jāņa Petera, Alfrēda Krūkļa, Leona Brieža, Dagnijas Dreikas un Dainas Avotiņas vārdiem, kas iekļautas dramaturģes Daces Micānes-Zālītes jaunradītā libreta vēstījumā. Krāšņā Brodvejas džeza stilistikā melodijas aranžējis talantīgais džeza pianists, improvizators, komponists Matīss Žilinskis, kurš pats arī piedalīsies izrādē – pie klavierēm instrumentālā ansambļa sastāvā.
Pēc pirmizrādes Rīgā "Mežrozīte" dosies uz Alūksni, Valku, Jelgavu, "Goru" Rēzeknē, Cēsīm un "Jūras vārtiem" Ventspilī.
Maestro Raimonda Paula un tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres tēvs Voldemārs un vectēvs Ādolfs Pauli bija stikla pūtēji Iļģuciema stikla fabrikā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados gandrīz visu Iļģuciema mazstāvu apbūvi nojauca un vietā uzcēla padomju laika blokmājas. Pazuda pat veselas ielas, arī mazā Nordeķu ieliņa, kur kādreiz atradās Paula vecāku māja. Taču Nordeķu parka zaļums vilina joprojām... Rīgas pilsētas ielu ritmos, tramvaja un cilvēku dzīves motīvos risināsies mūzikla varoņu Evas un Raimonda stāsts par mīlestības alkām un piedošanu, par radoša cilvēka, sievietes mākslinieces dzīves izaicinājumiem un izvēlēm.
– Izdzirdot vārdu Ieva Kemlere, daudziem pirmā reakcija būs – o, tā pati sporta dejotāja, kura vairākas sezonas cīnījās par godalgotām vietām šovā "Dejo ar zvaigzni"!
Ieva Kemlere: – Veselas trīs sezonas. Liels izaicinājums bija pati pirmā. Dejoju ar Vitāliju Gavrilovu. Un mēs jau zinām – jo lielāka personība, jo sarežģītāk. Nākamajā sezonā mans partneris bija diriģents Ints Teterovskis un pēdējā sezonā, kur piedalījos, Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis.
– Un jūsu pāris kļuva par laureātu!
– Uzvaras atslēga bija Aināra Ančevska prasmē dejot, dabas dots talants. Tieši viņš fināla izvēles dejā ierosināja stepu, kam es uzreiz piekritu. Jo man līdzās sporta dejām – Latīņamerikas un standarta – patīk arī daudzi citi deju veidi. Nedēļas laikā iemācīties stepu nav viegli, un rezultāts, protams, bija iesācēju līmenī, bet es esmu no tiem, kas ļaujas izaicinājumiem. Esmu pamēģinājusi gan hiphopu, gan moderno baletu pie Indras Reinholdes kamerbaletā. Šovs bija ļoti laba skola. Kad pašai jātiek galā, horeogrāfiju neesi mācījusies un visu tajā dari kā tīrradnis…
Tieši šova laikā aptvēru, ka ir horeogrāfa profesija, kas mani pamazām arī sevī ievilka. Mūzikas akadēmijā pabeidzu horeogrāfus, tur paplašināju redzesloku, kas palīdzēja saprast, ko īsti vēlos. Kad studēju akadēmijā un jau strādāju par dejas pedagoģi, veidojot horeogrāfijas, mana pēdējā šova sezona vēl ritēja pilnā sparā. Tā kā pati spēlēju klavieres un man mūzika ir tuva, esmu sapratusi, ka horeogrāfijas noteikti jāveido ar dzīvo mūziku. Ļoti daudzas diemžēl tiek iestudētas ar fonogrammu. Tā viss sākās. Kopš tā laika man ir bijuši daudzi projekti un koncertiestudējumi. Un tad nāca arī Operetes teātra piedāvājumi. Pirmā bija "Silva" Jura Joneļa režijā, tad operetes festivāli, "Karlsona" atjaunojums, Operetes Jaungada koncerti…
– Un šogad dzirkstošu prieku sola koncerti "La Belle Epoguye" 25. un 28. decembrī VEF Kultūras pilī.
– Mani operete aizrauj ar vieglumu, spraigumu, dinamiskumu. Nupat laiks ir tāds, ka dzīvē drāmas gana. Un cilvēki jau piekusuši no tās. Bet operetē līdzās vieglumam ir arī savs sentiments, sava smeldzīte un arī sirdsgudrība. Tāpat kā Raimonda Paula mūzikā. "Mežrozītē" skanēs dažādas Paula dziesmas – ļoti senas un arī ne tik sen rakstītas –, no kurām arī esmu smēlusies savai horeogrāfijai. Tur būs kaut kas no čarlstona, mazliet rokenrola, kaut kas no svinga, mūsdienu retro jeb hipsterīguma. Un tam visam, protams, pielieku klāt kādas oriģinālkustības. Esmu no tiem horeogrāfiem, kuri nevis vienkārši uzliek uz skatuves soļus, lai tikai būtu efektīgi, bet raugos, lai nepārtrūktu stāsts. Jo "Mežrozīte" nav koncertuzvedums, bet mūzikls ar savu vēstījumu. Mūzikla varoņu – mīloša pāra Evas un Raimonda – attiecībās iezogas maza afēra, stāsts ir par piedošanu.