10 °C
No Atveseļošanas fonda miljoniem energoefektivitātei, ko iespējams izmantot arī vēsturiskās ēkās, lauvas tiesa paredzēta Latvijas Nacionālajai operai un baletam, kā arī Lielajai ģildei. Cik tas ir godīgi pret citiem vēsturiskajiem objektiem?
Atveseļošanas fonda atbalsta programmas ietvaros energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem valsts ēkās, tajā skaitā vēsturiskajās ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir noslēgusi līgumus par investīcijām 28,735 miljonu eiro apjomā. No kopējā finansējuma 23,956 miljoni eiro ir Atveseļošanas fonda finansējums. Lielākā daļa šīs summas paredzēta Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) un Lielās ģildes ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Ierēdņi uzsver, ka tādās ēkās kā Lielā ģilde ir svarīgi saglabāt ne vien kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī nodrošināt ērtu un kvalitatīvu ēkas lietošanu arī māksliniekiem un apmeklētājiem. Vienlaikus atbildīgās institūcijas – Ekonomikas un Kultūras ministrijas – sola aktīvi strādāt un virzīties uz priekšu, lai Atveseļošanas fonda atbalsts tiktu arī citām kultūras iestādēm, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un Latvijas nacionālajam arhīvam. Līdz 2027. gadam energoefektivitātes paaugstināšanā kopumā plānots ieguldīt 475 miljonus eiro, no tiem 116 miljoni tiks atvēlēti tieši valsts ēku un kultūrvēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.
Vērtējot šo pieeju, "Kalnciema kvartāla" un Āgenskalna tirgus saimnieks Kārlis Dambergs pauž viedokli, ka abas ēkas – LNOB un Lielā ģilde – ir pelnījušas atbalstu:
"Ir grūti spriest par to, cik lielu atvēlētās naudas proporciju sākotnējā fāzē bija iespējams iedalīt privātajam sektoram. Taču ir svarīgi, lai piešķirtā nauda vispār tiktu apgūta.
Ikviens no mums varētu iedomāties vēl daudz citu vērtīgu ēku, kurām būtu nepieciešams finansējums, taču ir skaidrs, ka visām līdzekļu nepietiks." Viņš arī pauž gandarījumu, ka Atveseļošanas fonda piešķirtā summa vēsturisku ēku energoefektivitātei ir Latvijas mērogam reti apjomīga, tomēr norāda, ka līdz šim vēsturiskajām ēkām pieejamais visu veidu finansējums bijis niecīgs. "Āgenskalna tirgus ir Rīgas pilsētas īpašums, kura atjaunošanā esam ieguldījuši privātus līdzekļus. Tirgus vēsturiskajai ēkai ir vairāk nekā 100 gadu un energoefektivitātes ziņā darāmā vēl būtu ļoti daudz," secina uzņēmējs. "Vienīgais atbalsts ēkām līdz šim ir bijis Rīgas domes projektu konkurss fasāžu atjaunošanai. Tas arī viss. Ja iespējas parādās, pieejamie apjomi ir niecīgi."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
