8 °C
AS "Latvenergo" paziņojusi, ka būvēs septiņas jaunas saules enerģijas stacijas ar kopējo jaudu 40 megavati (MW). Uzņēmums ziņo, ka tas nepieciešams, lai diversificētu enerģijas ģenerācijas portfeli, kas ir viens no uzņēmuma stratēģijā izvirzītajiem zaļās enerģijas ražošanas jaudu kāpināšanas mērķiem.
Stratēģija paredz, ka "Latvenergo" audzēs ekonomiski pamatotu atjaunīgo resursu ģenerācijas portfeli, fokusējoties uz saules un vēja enerģijas stacijām, lai 2026. gadā sasniegtu kopējo jaudu 600 MW.
"Latvijai ir liels neizmantots atjaunīgo energoresursu potenciāls, un valsts interesēs ir censties to izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk," vērtē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš.
Viņaprāt, iespēju ir tik daudz, ka pietiks visiem, kas ir gatavi un spējīgi reāli attīstīt savus projektus – gan privātā, gan publiskā sektora spēlētājiem.
Zariņš tomēr uzsver, ka valstij nākas risināt dilemmu, proti, kā nodrošināt pēc iespējas ātrāku un plašāku atjaunīgo energoresursu projektu attīstību, tajā pašā laikā neradot iespējas to izmantot manipulatīvi. Piemēram, lai ātri "aizsistu" attīstības iespēju vai projektu, lai censtos to nevis īstenot, bet mēģinātu notirgot citiem. Šādu darbību dēļ uzkaras ne tikai konkrētais projekts, bet arī citi iespējamie projekti, kuri ir atkarīgi no aizņemtās, bet neizmantotās iespējas. "Uzskatāms piemērs ir sāga ap pieslēgumu jaudām, kuras ir rezervētas milzīgos apjomos projektiem, kuri acīmredzami netiks īstenoti, bet tikmēr pie šīm jaudām nevar tikt reāli īstenojami projekti," pamato Zariņš, norādot, ka "Latvenergo" ir viena no iespējām, kā valstij panākt paredzamu, reālu, nevis šķietamu vai manipulatīvu projektu īstenošanu."
Viņaprāt,
"Latvenergo" no biznesa viedokļa ir stratēģiski pareizi, pat nepieciešami, attīstīt savas vēja enerģijas stacijas un saules parkus, jo tā pašlaik ir iztrūkstošā sadaļa uzņēmuma ģenerācijas portfelī.
"Paredzētie apjomi ir samērojami ar "Latvenergo" klientu patēriņu un ērti iekļausies tajā. Svarīgi, lai spēles noteikumi nebūtu konkurenci diskriminējoši un visiem būtu dotas iespējas attīstīt savus projektus," teic I. Zariņš. Viņš gan arī mudina rēķināties ar to, ka, pieaugot atjaunojamo energoresursu enerģijas izstrādes īpatsvaram, pieaugs elektroenerģijas tirgus cenas nepastāvīgums – augstas atjaunojamo energoresursu enerģijas izstrādes brīžos, kad pūš vējš un spīd saule, elektroenerģijas tirgus cena būs zema, tāpēc projektu attīstītājiem būs ļoti svarīgi ilgtermiņa tiešās piegādes līgumi, ar kuriem fiksēt sagaidāmos ieņēmumus. "Bez šādiem līgumiem ir ļoti apšaubāmi, vai vispār būs pieejams finansējums projekta attīstībai. Līdz ar to var izrādīties, ka lielie valsts uzņēmumi, kuriem ir šādi klientu portfeļi, būs vienīgie, kas mūsu reģionā spēs attīstīt apjomīgus vēja elektrostaciju projektus. Bet pārējie tikai žēlosies par neizmantotajām iespējām un meklēs vainīgos," pieļauj I. Zariņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
