15 °C
Lai sekmētu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, īpaši siltumapgādē, kā arī ilgtspējīga kurināmā izmantošanu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, Saeima atbalstījusi grozījumus Enerģētikas likumā.
Katra pašvaldība jau šobrīd centralizēto siltumapgādi savā teritorijā nodrošina autonomi. Līdz ar izmaiņām likumā šī neatkarīgā funkcija pašvaldībām saglabāsies, taču turpmāk katra pašvaldība varēs pati izvērtēt, kādus apkures risinājumus ieviest privātmāju jaunbūvēs vai privātmājās, kur notiek renovācija, tostarp veikt siltumapgādes sistēmas maiņu, kas ļaus plašāk izmantot atjaunīgos energoresursus.
Gādājot par iedzīvotāju veselību un vidi, pašvaldība savos saistošajos noteikumos varēs noteikt, ka, veicot privātmājas renovēšanu vai jaunas privātmājas būvniecību, tiek ierobežota dabasgāzes izmantošana, priekšroku dodot biomasai (granulām, briketēm, malkai) vai bezemisiju tehnoloģijām – saules kolektoriem un paneļiem, siltumsūkņiem, vai šo tehnoloģiju kombinācijai. "Pāreja uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu siltumapgādē notiek jau aptuveni 20 gadus. Šobrīd to īpatsvars Latvijas siltumapgādē ir 50–60% apmērā. Ir pašvaldības, piemēram, Ventspils, kur tiek izmantoti tikai atjaunīgie energoresursi.
Pēdējā laikā arī Daugavpils ir spērusi ļoti lielu soli AER virzienā – nesen ekspluatācijā tika nodota jaudīga šķeldas katlumāja, tādējādi būtiski samazinot fosilā kurināmā īpatsvaru,"
vērtē Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš.
Jaunie likuma grozījumi regulē atlikumsiltuma integrēšanu siltumenerģijas tirgū. "Atlikumsiltuma izmantošanu paredz arī ES Atjaunīgo energoresursu direktīva. Bieži vien atlikumsiltums rodas datu centros, ražošanas uzņēmumos, notekūdeņu attīrīšanas stacijās u. c. uzņēmumos, kas ir vērtīgs materiāls tālākai mājokļu apsildei," skaidro V. Vītoliņš. Viņš izsaka cerību, ka tie ražošanas uzņēmumi, kuriem ir atlikumsiltums, sāks domāt par to, kur to izmantot.
"Viņiem tā būs iespēja gūt papildu ienākumus, siltumenerģijas ražotājiem – jauns enerģijas avots," secina V. Vītoliņš. Siltumapgādes uzņēmums varēs izvērtēt gan tehniskās iespējas atlikumsiltuma uzņemšanai sistēmā, gan noteikt kvalitātes kritērijus, piemēram, minimālo atlikumsiltuma temperatūru, kāda ievadāma sistēmā. "Siltumapgādes uzņēmuma pienākums būs uzņemt sistēmā atlikumsiltumu, ja tas atbildīs kvalitātes kritērijiem, un tā cena būs zemāka nekā siltumenerģijai, kuras ražošanā tiek izmantots papildu kurināmais," uzsver V. Vītoliņš, Grozījumi par atlikumsiltuma izmantošanu siltumapgādē stāsies spēkā no šī gada 1. oktobra.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
