Lai arī kopējā fosilo energoresursu portfelī sašķidrinātās naftas gāzes īpatsvars ir tikai 3,3%, uzmanības vērts ir fakts, ka tās patēriņš pēdējā laikā būtiski palielinājies.
Turklāt joprojām liels īpatsvars Latvijas energoresursu portfelī ir no Krievijas importētajai gāzei. Lai gan Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi lēmumu sankcionēt no Krievijas importēto sašķidrinātās naftas gāzi, sankcijas tiks ieviestas tikai šī gada nogalē, piemērojot 12 mēnešu pārejas periodu.
Vislielākais patēriņš transportā
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem pērn kopējais sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš Latvijā ir sasniedzis 104 tūkstošus tonnu un bijis par aptuveni 30% lielāks nekā 2022. gadā. Tā kā šobrīd CSP turpina darbu pie ikgadējās publikācijas par Latvijas energobilanci sagatavošanas, precīzu informāciju par to, kādi ir bijuši sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa apjoma pieauguma iemesli 2023. gadā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sola šī gada 3. ceturksnī. "Publiski pieejamā informācija norāda uz to, ka 2023. gadā viens no patēriņu veicinošajiem faktoriem bija šī kurināmā patēriņa pieaugums siltumenerģijas sektorā. Proti, vairāki siltumapgādes uzņēmumi, rūpējoties par siltumenerģijas ražošanas izmaksu pieauguma ierobežošanu un dabasgāzes piegāžu ierobežojuma riskiem, kuri bija aktuāli 2022. gada rudenī, savā siltumenerģijas izejvielu portfelī ieviesa vai palielināja sašķidrinātās naftas gāzes īpatsvaru," skaidro KEM Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Ņemot vērā, ka 2023. gada otrajā pusē ir būtiski stabilizējušās dabasgāzes un koksnes kurināmā produktu cenas, viņš uzskata, ka
nav pamata prognozēm, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš varētu turpināt palielināties.
"Vēsturiski sašķidrinātā naftas gāze apkurē ir dārgāka nekā koksnes kurināmais vai dabasgāze, tāpēc kā ticamāka ir jāvērtē prognoze, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš nākamajos gados drīzāk var atkal samazināties," lēš KEM eksperts, norādot, ka Latvijas energoapgādē sašķidrinātā naftas gāze nav uzskatāma par energoresursu ar nozīmīgu ietekmi, jo tās īpatsvars, piemēram, 2022. gadā, veidoja tikai aptuveni 1,7% no kopējā energobilances apjoma. Turklāt centralizētajā siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā tās patēriņš ir bijis tikai 1,5% no kopējā naftas gāzes patēriņa. Visvairāk šis energoresurss ir izmantots transportā – aptuveni 46% no kopējā patēriņa, kā arī mājsaimniecībās, kuras sašķidrināto naftas gāzi izmanto apkures un ēdiena pagatavošanas vajadzībām, patērējot aptuveni 22,2% no kopējā apjoma. Kopējā fosilo energoresursu patēriņā sašķidrinātā naftas gāze veido aptuveni 3,3%.
Piemēros sankcijas Krievijas resursiem
Pēc CSP datiem, 2023. gadā no Krievijas ir importētas 351 913 tonnas sašķidrinātas naftas gāzes, kas veidoja 23,5% no kopējā importa apjoma. No Lietuvas ievestās sašķidrinātās naftas gāzes apjoms pērn bijis aptuveni 60% no kopējā apjoma, bet 15,7% ir ievesti no Somijas. Jāņem vērā, ka ļoti būtiska daļa no Latvijā importētās sašķidrinātās naftas gāzes tiek eksportēta – Latvijas importa apjoms 2023. gadā sasniedza 1 495 260 tonnas, bet eksporta apjoms – 634 426 tonnas.
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī pret sašķidrināto naftas gāzi, līdzīgi kā pret citiem naftas produktiem, ES 2023. gada nogalē ir pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu šim produktam, paredzot, ka tās tiks ieviestas 2024. gada nogalē, piemērojot 12 mēnešu pārejas periodu.
"KEM jau 2023. gadā ir paudusi viedokli, ka atbalsta šādu sankciju ieviešanu, tomēr pievērš uzmanību tam, lai sankcijas tiktu ieviestas vienlaikus visās ES dalībvalstīs.
Tas ir saistīts ar faktu, ka sašķidrinātās naftas gāzes tirdzniecība starp ES dalībvalstīm notiek brīvas konkurences apstākļos un piegādēm netiek izmantoti cauruļvadi vai cita līdzīga veida infrastruktūra, un dalībvalstu vienpusēji ieviesti ierobežojumi Krievijas precēm nav efektīvi tāpēc, ka Krievijas izcelsmes produkti ar šādu regulējumu joprojām var tikt ievesti no citām ES valstīm," skaidro G. Valdmanis, informējot, ka ES valstu konsultācijās ir konstatēts, ka Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes imports var tikt aizstāts ar piegādēm no citiem piegādātājiem, jo kopumā 2023. gadā Krievijas piegāžu īpatsvars ES valstīs veidoja vien aptuveni 6%. "ES klimata un enerģētikas politikas pamatnostādnes paredz, ka, līdzīgi kā citiem fosilajiem resursiem, arī sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš ES dalībvalstīs ir jāsamazina, pakāpeniski aizstājot to ar videi draudzīgākām alternatīvām. Paredzams, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa samazinājuma dinamika katrā no tautsaimniecības sektoriem atšķirsies, tomēr enerģētikas sektoram (siltumapgādei un elektroenerģijas ražošanai), kurā šī kurināmā īpatsvars jau šobrīd ir niecīgs, atteikšanās no šī kurināmā izmantošanas nesagādās vērā ņemamas grūtības," secina KEM eksperts.
Aug tirgotāju apgrozījums un peļņa
Latvijā sašķidrinātās naftas gāzes lauvas tiesu importē divi uzņēmumi – "Latvijas propāna gāze" ("LPG") un "Intergaz". Pēdējos gados to apgrozījums un peļņa ir būtiski palielinājusies. 2022. gadā "LPG" apgrozīja 101,4 miljonus eiro, bet "Intergaz" – 55,26 miljonus eiro, savukārt šo uzņēmumu peļņa bija attiecīgi 3,01 miljons eiro un 5,46 miljoni eiro.