1.2 °C
Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un radītu klimatam neitrālākus apstākļus, galvaspilsēta Rīga sper pirmos soļus emisiju un videi kaitīgāku apkures iekārtu lietošanas ierobežošanā.
Veicot ikgadēju siltumapgādes zonu un periodisku gaisa kvalitātes pārbaudi, kurināmā izmantošana Rīgas rajonos tiek mainīta un atjaunināta. Patlaban apkures iekārtu uzstādīšana tiek stingri regulēta tikai galvaspilsētā.
Pakāpeniskas pārmaiņas
Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Līga Lapiņa stāsta, ka no 2031. gada 1. janvāra galvaspilsētā būs aizliegts uzstādīt jaunas individuālās (vienas ēkas vai atsevišķu telpu apsildīšanai) un lokālās (vairāku ēku apsildīšanai) apkures iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo, bet no 2026. gada 1. janvāra Siltumapgādes jautājumu komisija noraidīs to uzstādīšanu. Kārtību regulē Rīgas domes saistošie noteikumi nr. RD-24-260-sn Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei.
Prasības jāievēro arī gadījumos, ja netiek mainīts izmantotais siltumapgādes veids, bet tiek mainīts nominālās ievadītās siltuma jaudas apjoms, apsildot lielāku platību vai palielinot karstā ūdens patēriņu (kombinētais ūdenssildītājs).
Pašvaldības teritorijā funkcionālas un ekspluatācijai atbilstīgas apkures iekārtas varēs izmantot līdz neatbilstību konstatēšanai vai atbilstīgi sertifikācijas pārbaudes aktam – līdz ekspluatācijas beigām. Iekārta nav jāmaina, ja tā ir darba kārtībā.
Visās zonās, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tajā skaitā dīzeļdegvielu, aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas.
Veselības un gaisa kvalitātes uzlabošana
Saistošie noteikumi izstrādāti, lai samazinātu piesārņojumu un ierobežotu darbības, kuru radītās emisijas var palielināt piesārņojumu konkrētā teritorijā. Mūsdienās noteiktu iemeslu dēļ notiek pārmērīgs patēriņš, rezultātā situācija noved pie enerģijas krīzes un dažādām ekoloģiskām problēmām, piemēram, skābā lietus, klimata, gaisa piesārņojuma un globālās sasilšanas izmaiņām.
Pēdējos gados slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10, benzola un benzpirēna gada vidējā koncentrācija atsevišķās monitoringa stacijās pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. Degšanas rezultātā izdalītās gāzes izjauc ekoloģisko līdzsvaru un izraisa nopietnas sekas elpceļiem.
Aukstajos mēnešos un apkures sezonā gaisā novērojama augstāka sēra dioksīda, CO2 emisiju, PM10, PM2,5 daļiņu koncentrācija, kas ir kaitīga cilvēkiem un dabai. Teritoriālās zonas siltumapgādes veida izvēlei tiek noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un daļiņu PM2,5 piesārņojumu, individuālās un lokālās siltumapgādes sistēmas iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī, ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
