Gāzes baloni virtuvē — cik droši tos lietot?

Kamēr daļa iedzīvotāju cenšas iegādāties aizvien smalkākas, mūsdienīgākas un dabai draudzīgākas virtuves iekārtas, citi, kuru nav mazums, ikdienas maltītes joprojām gatavo, izmantojot tik ierastos gāzes balonus un malkas plītis.

Joprojām mājsaimniecībās tiek aktīvi izmantoti arī vecie, gadu desmitiem kalpojušie sarkanie gāzes baloni. Dažkārt to izskats ir visai bēdīgs – tas neliecina par labu uzturēšanu un vedina jautāt, vai šos arhaiskos balonus var izmantot tik riskantas substances glabāšanai, kāda ir gāze. "Cik droši ir gāzes baloni? Kā tos uzrauga? Vai nav plānots no tiem atteikties?" – šie un citi jautājumi joprojām nodarbina iedzīvotāju prātus.

Uzpilda un pārbauda noteiktā kārtībā

Gāzes balonu uzpildi Latvijā atļauts veikt tikai noteiktās gāzes balonu uzpildes stacijās, kuru valsts likumdošanā noteikto atbilstības kontroli veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pirms uzpildes, uzpildes laikā, kā arī pēc uzpildes baloni tiek pakļauti noteiktām pārbaudēm, uzglabāšanas un transportēšanas prasībām.

Tomēr par spīti stingrajiem drošības pasākumiem, ko veic balonu pildītāji, transportētāji un tirgotāji, avārijas situācijas gāzes lietotājiem var gadīties. 

Balona "drošības ķēdes" visvājākais posms ir tā ventilis – tas tiek izmantots katru reizi, lietojot gāzi. Kā jau katra tehniska lieta, tas var neprognozējami sabojāties lietošanas laikā. 

Ventiļa uzbūve ir tāda, ka ar to var vienmēr noslēgt balonu pat tad, ja tas ir sabojājies. Avārijas dienesta telefona numuram ir jābūt balona marķējumā.

Bet negadījumi notiek arī lietotāja nepareizas darbības rezultātā, piemēram, pieslēdzot gāzes balonus neatbilstošām gāzes iekārtām, piemēram, plītij, kas nav tehniskā kārtībā, arī – mēģinot pašiem veikt gāzes balonu remontu, neievērojot lietošanas instrukciju to lietošanā, uzglabāšanā un transportēšanā, pašrocīgi uzpildot gāzes balonus. Par šādiem gadījumiem zina stāstīt SIA "Virāža A" atbildīgais par gāzes saimniecību Edgars Silacērps. Viņa praksē bijuši dažādi gadījumi, kas būtu varējuši novest pat pie traģiskām sekām, bet, kā saka Edgars, kāds "tur augšā" sargā visus neapdomīgos.

Kad pašdarbnieks ņem talkā āmuru…

Lūgts padalīties ar kādu piemēru, SIA "Virāža A" atbildīgais par gāzes saimniecību pastāsta gadījumu, kur tik tiešām par mata tiesu izdevies izvairīties no nelaimes. "Zvana tante – netaisās ciet gāzes balons, plīts veca, ventiļi neturot, jābrauc glābt," situāciju raksturo Silacērps un turpina: "kundze arī atklāj, ka viņai blakus esot palīgs – kaimiņš, kurš ir vietējais gāzes un citu jomu "speciāļists". Aizbraucu. Veca, koka daudzdzīvokļu māja – pilna Jaunliepāja ar tādām. Tantuks, es un "speciāļists", kurš klaigā, ka esot visu mūžu "gāzenē" strādājis un tādas firmas kā manējo vajag klapēt ciet. Rokās āmurs. Draudīgi. Nevarot pat ar sitamā palīdzību dabūt to krānu ciet. Te viss tūlīt uzsprāgšot. Tante jau vāc dokumentus un mantas, lai muktu prom. Bet "speciāļists" arvien varonīgāks. Redzu – balona ventilis līdz galam vaļā, āmura sitienu pēdas skaidri redzamas, bet ne tajā pusē. Reāli ventilis ir "nosprūdināts" tā atvērtākajā stāvoklī. Ieprasos – parādi, kā jūs taisāt ciet balonu. Šis saka: paskaties, puišeli, kā tas jādara, – un metas ar savu āmuru virsū balonam, sitot ventili vaļā." 

Lieki teikt, ka briesmas šajā situācijā ir reālas, tādēļ āmurs pārgalvīgajam "speciāļistam" tiek konfiscēts un pēdējā brīdī lēnām rasts risinājums, izskaidrojot seniorei, kā jāatgriež un jāaizgriež gāzes balons. 

Turklāt šis gadījums nav vienīgais E. Silacērps atkārtoti uzsver, ka gāzes balona lietotājam strikti jāievēro drošības instrukcija. Tāpat viņš atgādina par ventilāciju telpā, kurā ir gāzes balons. "Tā kā propāna-butāna gāze ir smagāka par gaisu, ventilācijas atverei ir jābūt grīdas līmenī. Ja tādas būtu ierīkotas visur, kur izmanto propānu-butānu, daudzi negadījumi nebūtu notikuši. Salīdzinājumam – metāna jeb dabasgāze ir vieglāka par gaisu, un, ja lieto šādu gāzi, ventilācijas lūkai jābūt telpas augšpusē," tā SIA "Virāža A" atbildīgais par gāzes saimniecību. Viņš iesaka ierīkot arī gāzes noplūdes detektoru, kam ir "neciešams" skaņas signāls, ja tas "saož" apkārtējā vidē izplūdušu gāzi. Tiesa, balongāzes lietotāju uzstādītajam detektoram jābūt tādam, kas fiksē propāna-butāna gāzi.

Stingri regulēta joma

Gāzes balonu laišana un piedāvāšana iekšējā ES tirgū un aprites nodrošināšana Latvijas tirgū, kā arī gāzes balonu uzpildes staciju tehniskā uzraudzība ir Ekonomikas ministrijas (EM) un PTAC kompetence. Mājsaimniecībās izmantojamie sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) baloni ir stingri regulēta un uzraudzīta joma.

Šobrīd esošais normatīvais regulējums paredz, ka tirgū var atrasties kā jaunie sašķidrinātās naftas gāzes baloni, kas ir ražoti saskaņā ar ES prasībām un marķēti ar "pī" zīmes (π) atbilstības marķējumu (jaunie gāzes baloni), tā arī vecie sarkanie SNG baloni, kas bija ražoti saskaņā ar GOST prasībām, pastāstīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji. SNG balonu bez "pī" zīmes marķējuma, proti, PSRS ražoto sarkano SNG balonu, apriti regulē valdības noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām. 

Latvijā SNG balonus var tirgot un lietot, ja ir apliecinājums, ka tiem veikta tehniskā pārbaude, kurā noteikts, ka balons atbilst noteiktajām prasībām un neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi.

 Tāpat noteikts, ka SNG balonu piegādātājs piegādā tikai tādus balonus, kuri ir uzpildīti atbilstoši noteikumiem par sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtību.

Savukārt SNG balonu uzpildi nosaka noteikumi par sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtību. Bet prasības SNG balonu uzglabāšanai, kā arī ekspluatēšanai meklējamas ugunsdrošības noteikumos. Sarkanā krāsa vecajiem SNG baloniem esot ne tikai vēsturiska, bet arī tāpēc, lai atzīmētu gāzes balonus kā degošo gāzi. Jaunajiem gāzes baloniem – ar "pī" zīmes marķējumu – var būt arī zaļa, zila un cita krāsa, bet, kas svarīgi – tiem jābūt norādītai informācijai par uzpildītu gāzes veidu, atbildīgo personu un citai būtiskai informācijai, kas attiecas uz drošu lietošanu, uzpildi, uzglabāšanu un transportēšanu.

Gāzes tirgus uzraudzība esot ļoti stingra – lai uzņēmumi tajā var iesaistīties, jāiziet stingrs sertifikācijas process, kura laikā PTAC pārliecinās par nepieciešamajām iekārtām, to drošību un visu procesu atbilstību normām, stāsta E. Silacērps. Tā saucamos sarkanos balonus Latvijā drīkst uzpildīt tikai tie uzņēmumi, kuri ir sertificējuši šādu darbību. Šiem baloniem reizi divos gados jāveic hidrauliskā pārbaude, ko veic uzņēmums ar speciālām iekārtām. 

Sarkanajiem baloniem noteikts vecuma cenzs – tie nedrīkstot būt vecāki par 40 gadiem. Šiem baloniem jābūt noteikta tipa ventiļiem, tāpat tiek pārbaudīts šo balonu metāla stāvoklis.

Aizvien vairāk vecu balonu

Katrai firmai ir atzīmes, kā tiek iegravēts balona pārbaudes laiks. "Problēma ir tāda, ka balonu nolietojums ir liels un tie kļūst aizvien vecāki," skaidro Silacērps. Visbiežāk patērētājus pieviļot tieši ventiļi, tādēļ pirms balona izsniegšanas patērētājiem ventiļi tiek skrupulozi pārbaudīti. Tiesa, var gadīties, ka ventilis var sabojāties arī ekspluatēšanas laikā, un tā ir lielākā bīstamība. Speciālists atgādina, ka gāzes baloni pieder patērētājiem, tāpēc pret tiem jāizturas saudzīgi. "Dažkārt cilvēki pret šiem baloniem izturas kā pret bezsaimnieka mantu. Bieži redzams, kādu ēdienu balona saimnieks ir gatavojis. Dažreiz kāds centies to dedzināt ar lodlampu, un tas nozīmē, ka šo balonu vairs nevar lietot," savos novērojumos dalās eksperts. Esot gadījumi, kad saimnieki iegādājas vairākus gāzes balonus un tos uzglabā neatbilstošos apstākļos, piemēram, mitrā šķūnī, kur baloni ātri vien izrūsē, un tie jāizņem no aprites. Ja gāzes balons nav lietojams un to nav iespējams apmainīt, samaksājot vienīgi par gāzi, cilvēkam ir jāpērk jauns balons, ko patērētāji nevēlas darīt, zina teikt eksperts. Šī esot problēma, kas, iespējams, būtu jārisina valstiskā līmenī, jo prasa prāvus ieguldījumus. 

Kad elektrība bija lētāka, daļa patērētāju pārgāja uz elektriskajām plītīm, taču pēdējā laikā šāda tendence neesot novērojama. 

Daļa patērētāju izvēlas iegādāties mazāka tilpuma jaunus balonus, kas ir drošāki, bet balona iegādes cena daudzus no tā atturot. Kopumā tomēr cilvēki pēdējā laikā esot uzmanīgāki un izsaukumu mazāk, zina teikt E. Silacērps.

Šobrīd Latvijas tirgū ir aptuveni 600 tūkstoši gāzes balonu. GOST balonu īpatsvars ir teju 80% no visu piedāvāto balonu skaita. GOST balonu vidū joprojām visvairāk esot pieprasīti 50 l tilpumu baloni (75%), savukārt SNG balonu ar "pī" zīmes marķējumu vidū visvairāk ir pieprasīti 27 l tilpuma SNG baloni (53%). Pamazām notiek pakāpeniska SNG balonu bez "pī" zīmes marķējuma jeb GOST balonu izņemšana no tirgus. PTAC Komunikācijas nodaļas vadītāja Sanita Gertmane zina teikt, ka pēdējā gada laikā tikai četros gadījumos konstatēti baloni, kas vecāki par 40 gadiem, vēl četros gadījumos nav sakritusi informācija par tehniskās pārbaudes datumu, bet 30 gadījumos nebija norādīta jeb veikta tehniskā pārbaude. Kopumā patērētāji esot atbildīgi gāzes balonu lietotāji.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Sanita Gertmane: "PTAC pērn konstatēja 30 gadījumus, kad gāzes balonam nebija norādīts tehniskās pārbaudes datums. Salīdzinot ar citiem gadiem, tas bija vairāk, bet arī pārbaudes tika veiktas vairāk."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Jāpiebilst, ka "Latvijas Avīze" šī raksta tapšanas laikā vēlējās noskaidrot arī "Latvijas propāna gāzes" pārstāvju viedokli, kas ir lielākais sašķidrinātās naftas gāzes piegādātājs Latvijas tirgum un piedāvā arī gāzi balonos. Tomēr divu nedēļu laikā uzņēmums neatrada laiku atbildēt uz mūsu jautājumiem.

Jāstudē instrukcijas un normatīvi

Arī, lūkojoties no būvniecības viedokļa, ierīkojot dažādas iekārtas ēdiena gatavošanai, var nākties ņemt vērā dažādus nosacījumus. Piemēram, būvnoteikumi nosaka minimālās tehniskās prasības jaunas ēkas būvēšanai vai ēkas pārbūvēšanai, tomēr tie neregulē ēkas ekspluatēšanas jomu un nenosaka aizliegumu ēkā izmantot gāzes balonus. 

Tomēr dažāda veida aizliegumus izmantot gāzes balonus nosaka Ugunsdrošības noteikumi, skaidro Ekonomikas ministrijā.

Savukārt elektriskās plīts uzstādīšanai izvirzītās prasības nosaka ražotājs, un tās ir norādītas attiecīgās iekārtas uzstādīšanas un lietošanas instrukcijā. Elektriskās plīts uzstādīšana nav definējama kā būvniecība, līdz ar to būvniecības jomas normatīvie akti šo jomu neregulē. Iedzīvotājiem esot jāapzinās, ka, uzstādot dažāda veida elektroiekārtas, jāņem vērā ēkas iekšējās elektroinstalācijas tehniskie parametri un slodzes jeb ēkas elektroinstalācijas spēja nodrošināt attiecīgās iekārtas darbību. Gadījumā, ja pārbaudes rezultātā tiek secināts, ka elektriskās plīts jauda vai citi tehniskie parametri nav savienojami ar faktiski esošajiem ēkas iekšējās elektroinstalācijas tehniskajiem parametriem, tad, iespējams, ka plīts uzstādīšanas laikā būs jāveic ēkas iekšējās elektroinstalācijas ierīkošana jeb papildu vadu ierīkošana.

Malkas plīts uzmūrēšana jeb būvēšana un nojaukšana gan esot definējama kā būvniecība, tomēr šiem darbiem atsevišķās situācijās nav nepieciešama nekāda veida saskaņošana ar būvvaldi vai īpaša dokumentācija. Tas gan attiecas uz malkas plīts nojaukšanu, kā arī uz malkas plīts uzmūrēšanu jeb uzbūvēšanu, ja ēkā jau ir bijusi malkas plīts ar tās darbībai nepieciešamo infrastruktūru, sākot ar dūmeni. Ja malkas plīts darbībai paredzētais dūmenis ēkā nekad nav bijis, tad tas jābūvē un tā būvniecībai ir jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācija un nepieciešami attiecīgie saskaņojumi atkarībā no konkrētās ieceres. EM vērš uzmanību, ka Ugunsdrošības noteikumi nosaka aizliegumu dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu izmantot apkures iekārtas un ierīces dūmu novadīšanai. Tas nozīmē, ka arī, lai varētu ierīkot malkas krāsni, pirms jelkādu darbību uzsākšanas būtu rūpīgi jāizstudē spēkā esošie normatīvi.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".