20 °C
Lai agrā pavasarī augiem siltumnīcā nodrošinātu tik nepieciešamo siltumu, nākas domāt par apkures iespējām. Tāpēc siltumnīcās visbiežāk tiek ierīkota malkas apkure. Savam un citu priekam
Jau trešo gadu Normunda Šternberga Jaunpils pagasta "Kāliņos" audzē jaunstādus. Rosība 48 m2 (4 x 12 m) plašajā polikarbonāta siltumnīcā sākas februāra beigās (7.–9. nedēļā), kad uzņēmums SilJa piegādā pasūtītos stādus: atraitnītes, begonijas, mandevillas, petūnijas.
Siltumnīcā stādu kasetes un puķupodi tiek izvietoti uz pašu izgatavotiem galdiem, kur stādus arī piķē, pārstāda un audzē tirdzniecībai.
Kad krāšņumaugi atraduši savas mājas, saimniece ģimenes vajadzībām sēj tomātus un eņģeļtaures. Bet vasaras nobeigumā siltumnīcā sākas ģenerāltīrīšana, puķupodu un kasešu mazgāšana, stādīšanas materiālu sarūpēšana nākamajai sezonai.
Saimniece jau laikus sagādājusi kūdras substrātu, jo šīsvasaras lietavas noteikti apgrūtinās kūdras pieejamību pavasarī par maciņam draudzīgu cenu.
Uzticami kalpo veikalā pirktais
Siltumnīcas vidusdaļā novietota neliela cietā kurināmā apkures katls-plīts KORDI. Katls pirms trim gadiem iegādāts būvmateriālu veikalā un aprīkots ar pašizgatavotu skursteni, kas nostiprināts jumtā veidotā atverē, ko nosedz skārds. Kurināšanai izmanto gan malku, gan briketes. Regulāri tiek iztīrīts pelnu nodalījums un skurstenis.
Uz plīts virsmas novietoti pāris laukakmeņi un speciāls ventilators, kas automātiski nodrošina gaisa cirkulāciju siltumnīcā, kolīdz krāsns uzsilusi. Uz virsmas vienmēr ir liels katls ar ūdeni, ko pēc atdzesēšanas izmanto augu laistīšanai. Siltais katls un akmeņi palīdz ilgāk saglabāt siltumu, taču vislabāk siltumu izplata nelielais ventilators.
Zem darbagaldiem tiek uzglabāti puķupodi un kurināmais, bet siltumnīcas stūrī katru rudeni novietots kubls ūdenim. Jaunstādu laistīšanai saimnieki izmanto kublā iepriekš pildītu upes ūdeni, kas kurināšanas laikā uzsilst. Siltajā laikā ūdensapgādi nodrošina elektriskais ūdenssūknis, bet agrā pavasarī stādus laista ar lejkannu.
Kurināšanas rutīna
Lai nodrošinātu pietiekamu gaisa temperatūru siltumnīcā, saimniece teic, ka agrā pavasarī krāsnī malku nākas piemest līdz sešām reizēm diennaktī – trīs pa dienu, trīs naktī – ik pēc 3,5–4 stundām. Pēc iekurināšanas temperatūra siltumnīcā sasniedz 21–22 grādus pēc Celsija, tamdēļ stādi drošības dēļ aukstajās naktīs nav jānosedz ar agrotīklu, arī durvīm un logiem nav vajadzīgs papildu blīvējums.
Tomēr kurināšanas biežums un intensitāte ir tieši atkarīga no audzējamiem augiem. Piemēram, atraitnītes ir aukstumizturīgas, tām vajadzīga zemāka temperatūra nekā leduspuķēm, balzamīnēm...
Ja mājas apstākļos vēlas pavasara puķu stādus iegūt agrāk, bez apkurinātas siltumnīcas neiztikt.
Lai augus pasargātu no pēkšņām salnām, siltumnīcā var izvietot pāris ilgi (24 h) degošu sveču. Saimniece Normunda stāsta, ka otrā siltumnīcā, kur pagaidām vēl nav ierīkota apkure, sveces gaisu uzsilda pietiekami, lai stādi tiktu pasargāti no nosalšanas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
