"Latio": Reģionos mājokļu tirgū pērn pārsvarā slēgti darījumi līdz 20 000 eiro vērtībā

Latvijas reģionos mājokļu tirgū pagājušajā gadā dominēja darījumi līdz 20 000 eiro vērtībā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" sagatavotajā tirgus pārskatā.

Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa bija nepilni 48 miljoni eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits.

"Latio" apkopotie dati liecina, ka puse darījumu reģionos joprojām notiek par summu līdz 20 000 eiro. Tajā pašā laikā eksperti gan uzsver — oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.

Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē — 2700 darījumu, kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstījās no 600 eiro līdz 1050 eiro. Tāpat reģionā bija apjomīgākā darījumu summa, pircējiem iegādājoties mājokļus par kopumā 119 miljoniem eiro, kas ir par 13% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Pārskatā teikts, ka līdere darījumu ziņā bija Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un piedāvājuma trūkuma dēļ pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem pieauga par 9%. Pieprasījuma augšgalā saglabājās trīs istabu dzīvokļi, kā arī nelieli mājokļi investīcijām.

Aktīvs tirgus pērn bija arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniedza 90,2 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu, savukārt darījumu skaits saglabājās teju nemainīgs — 2850. "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Inese Štorha skaidro, ka gada laikā pircēju interese reģionā ir augusi. Sevišķi

pieprasīti bijuši 3-4 istabu dzīvokļi Jelgavā, taču šādu īpašumu piedāvājums pilsētā ir ierobežots.

Stabils pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem, īpaši renovētiem trīs un četru istabu dzīvokļiem vai nelielām privātmājām, kurām nav nepieciešami būtiski ieguldījumi, saglabājies arī citās reģionu pilsētās, teikts "Latio" pārskatā.

Vidzemē kopējā darījumu summa pērn sasniedza gandrīz 70 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 12%, bet kopējais darījumu skaits palielinājās par 3% — līdz 2250 darījumu.

"Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Daiga Blumberga informē, ka Vidzemē pircēji ir gatavi maksāt vairāk par dzīvokli ar labu apdari un augstu energoefektivitāti, taču šādu dzīvokļu reģionā nav daudz, īpaši jauno projektu segmentā. Pieprasījums pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem mājokļiem sekmēja cenu kāpumu Valmierā un Cēsīs.

Blumberga norāda, ka pērn iezīmējās pircēju tendence no Rīgas vai ārzemēm atgriezties uz dzīvi Vidzemes mazpilsētās, tādējādi augot pieprasījumam pēc īpašumiem Madonā, Limbažos un Cēsīs, kas rezultējās ar cenu kāpumu. Vienlaikus darījumi ar privātās apbūves zemēm reģionā ir samazinājušies.

Privātmāju segmentā lielākas vidējās darījumu summas par īpašumiem, kas celti līdz 1999. gadam, fiksētas Zemgalē un Kurzemē. Privātmāju 60-150 kvadrātmetru platībā Zemgalē varēja nopirkt par 90 000 eiro, bet Kurzemē — par 95 000 eiro. Vidzemē vidējā darījumu summa bijusi vēl zemāka, tai veidojot 85 000 eiro. Savukārt Latgalē piedāvājumu galvenokārt veidoja mazākas platības īpašumi līdz 90 kvadrātmetriem un vidējā darījuma summa par šādu privātmāju bija 65 000 eiro.

"Latio" pārskatā teikts, ka

atsevišķos reģionos bija vērojams cenu pieaugums, īpaši teritorijās tuvāk galvaspilsētai.

Piemēram, Jelgavā pieauga to darījumu skaits, kas noslēgti par summu virs 200 000 eiro, tāpat reģistrēti darījumi virs 300 000 eiro. Pārsvarā cilvēki izvēlējās vidēja izmēra privātmājas ar platību līdz 130 kvardātmetriem.

Reģionos zeme visaktīvāk pirkta Kurzemē, kur noslēgti 18% darījumu, kas ir 26% pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, un Zemgalē — 15% darījumu. Vidējā cena par privātās apbūves zemi darījumos svārstās no astoņiem līdz 35 eiro par kvadrātmetru.

Zemāka darījumu summa pērn fiksēta Latgalē, pietuvojoties 48 miljoniem eiro, kas ir pieaugums par 1%. Pārskatā teikts, ka Latgale ir vienīgais reģions, kur par 5% krities kopējais darījumu skaits — 2025. gadā noslēgti nedaudz vairāk kā 3000 darījumu, bet Daugavpilī darījumu skaits ar dzīvokļiem samazinājies par 7%.

"Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Natālija Makuševa min, ka Latgalē saglabājās stingras banku prasības, sevišķi objektiem lauku reģionos, ierobežojot pircēju iespējas saņemt finansējumu nerenovētiem īpašumiem, kas veido lielāko daļu piedāvājuma. Tāpat darījumu dinamiku bremzēja juridiskie šķēršļi, īpašniekiem mēģinot pārdot īpašumus ar nesaskaņotām pārbūvēm vai citām problēmām.

Neskatoties uz apjomīgajām kopējo darījumu summām, reģionos nekustamo īpašumu darījumu tiek veikti vidēji līdz 20 000 eiro, informē "Latio". Zemgalē mediānā darījumu summa pērn bija ap 16 500 eiro, Vidzemē — 17 000 eiro, Kurzemē — 19 000 eiro, savukārt Latgalē nepārsniedza 9000 eiro.

Tomēr relatīvi zemās darījumu summas neatspoguļo patieso situāciju novados, norāda "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Sanda Austere. Tendences rāda, ka

daudzi pārdošanā esoši īpašumi nemaz nenonāk publiskajos reklāmas portālos.

Pēc esošajiem darījumu datiem, "Latio" secina, ka reģionos visā Latvijā tiek veikts būtisks skaits darījumu, kuros norēķini, iespējams, notiek daļēji skaidrā naudā. Tas ietekmē tirgus datu ticamību un mākslīgi samazina īpašumu tirgus vērtību.

Viens no galvenajiem iemesliem zemajām darījumu summām ir bankas finansējuma pieejamība reģionos, skaidrots "Latio" pārskatā. Hipotekārie kredīti biežāk tiek piešķirti īpašumiem ar labu tehnisko stāvokli un likviditāti lielajās pilsētās, savukārt novados vai lauku teritorijās esošiem īpašumiem aizdevumu saņemt ir sarežģītāk. "Latio" skaidro, ka pircēji bieži izmanto personīgos uzkrājumus un ģimenes līdzekļus, tādējādi savi līdzekļi ļauj nokaulēt zemāku cenu, ietekmējot arī oficiāli reģistrēto darījuma summu.

Papildu faktors ir arī reģionālā tirgus specifika, teikts pārskatā. Daļa īpašumu tiek pārdoti bez plašas publiskas reklāmas, izmantojot vietējos kontaktus un rekomendācijas. "Latio" eksperti pieļauj, ka atsevišķos gadījumos darījuma faktiskā norēķinu struktūra var atšķirties no tās, kas parādās publiski pieejamajos datos, un tas savukārt ietekmē kopējo statistiku par darījumiem reģionos.