Katrs vēja parkos investētais eiro 10 gados trīskāršotos

Katrs vēja enerģijas jaudas izbūvē Latvijā investētais eiro, kas palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru Baltijas tirgū par 5%, palielinātu tautsaimniecības kopējos ieņēmumus nākamo desmit gadu laikā par 3,23 eiro, izpētījuši Latvijas Bankas ekonomisti.

Izmantojot Latvijas Bankā izstrādāto CGE-EUROMOD modelēšanas sistēmu, ekonomisti simulējuši scenāriju, kurā Latvijā no 2026. gada piecus gadus tiek aktīvi būvētas jaunas vēja enerģijas jaudas, katru gadu pievienojot papildu 1% no Latvijā esošas elektroenerģijas ģenerējošās jaudas, visu jaunu vēja parku formā. Vidēji tas ir 100 MW vēja enerģijas jaudas gadā, 2031. gadā sasniedzot 500 MW pievienotās jaudas, kas kopā ar esošo vēja enerģijas jaudu veidotu 630 MW kopējās vēja enerģijas ģenerēšanas jaudas Latvijā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda 2022. gada novērtējuma, atjaunīgās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas pievienošana, kas veido 1% no pašlaik izmantojama elektrības daudzuma, vidējā termiņā samazina elektrības cenu par 0,6%.

Būvējot un pieslēdzot tīklam vēja parkus, ietekme uz tautsaimniecību ir daudzveidīga, skaidro ekonomisti. Pirmkārt, augstākas investīcijas rada tiešo pozitīvo efektu, kas ir koncentrēts ar vēja parku izbūvi saistītajās nozarēs – elektriskā aprīkojuma ražošana, rūpniecības iekārtu ražošana, metālu produktu ražošana un būvniecība, lai gan daļa no šīm vajadzībām tiek nosegta ar importu.

Otrkārt, pozitīvais efekts ir arī netiešais, jo, šīm nozarēm piesaistot darbiniekus, ekonomikā ceļas darba algas un nodarbinātība, kas pozitīvi ietekmē visu tautsaimniecību, skaidro ekonomisti.

Treškārt, pateicoties jaunajai jaudai, sagaidāma elektroenerģijas cenu samazināšanās. Rezultātā uzlabosies gan enerģijas sektora konkurētspēja, gan – ar pieejamu lētāku elektroenerģiju – visu pārējo Latvijas nozaru konkurētspēja, it īpaši rūpniecības sektorā. Tādējādi pieaugs nodarbinātība un eksports, kā arī ekonomika piesaistīs vēl vairāk investīciju.

Tāpat ekonomisti vērš uzmanību, ka lielākais labklājības ieguvums ir sagaidāms nevis īstermiņā, bet tad, kad projektu izbūve tiks pabeigta. Pēc Latvijas Bankas ekonomistu veiktajiem aprēķiniem, katrs vēja parku izbūvē ieguldītais eiro atnestu Latvijas ekonomikai 1,08 eiro piecu gadu laikā pēc vēja enerģijas izbūves paātrināšanas sākuma, 1,94 eiro septiņu gadu laikā un 3,23 eiro desmit gadu laikā.

Visā tautsaimniecībā rastos 1100 papildu darba vietu, no kurām vismaz 800 saglabātos arī pēc būvēšanas posma beigām, un vidējā darba alga permanenti kļūtu par 0,44% augstāka reālajā izteiksmē. 

Turklāt budžeta ieņēmumi būtu par 0,26% no IKP augstāki, pateicoties lielākai aktivitātei ekonomikā, un varētu tikt novirzīti ekonomikā, sniedzot papildu labklājības paaugstinājumu.

Atbilstoši esošajam regulējumam noteikts finansiālais labums tiktu arī vietējai kopienai, kur tiek izbūvētas VES. Proti, VES attīstītājs gadā maksā 2500 eiro par katru uzstādītās jaudas megavatu (MW), no kā puse tiek novirzīta pašvaldībai, puse – mājsaimniecībām, kuru nekustamais īpašums atrodas līdz diviem kilometriem no sauszemē esošas VES robežas. Tātad VES ar 100 MW jaudu izbūve vietējai pašvaldībai nozīmētu gadā 125 000 eiro, tikpat – vietējiem iedzīvotājiem.