Jaunā desmitgade autobraucējiem sagādājusi ne mazums izaicinājumu, kuru dēļ no naftas iegūtā degviela ir kļuvusi dārgāka. 

Covid-19 pandēmijas laikā naftas cena sākotnēji piedzīvoja ievērojamu kritumu, taču līdz ar dažādiem valdību un centrālo banku īstenotajiem finansiālā atbalsta pasākumiem ekonomikai, kā arī beidzoties pandēmijas aktīvajai fāzei, "melnā zelta" cena sāka strauji palielināties. Eļļu ugunī pielēja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kā dēļ 2022. gada martā naftas cena pieauga līdz jaunam augstākajam līmenim kopš 2008. gada. Kopš augstākā punkta aizpagājušajā gadā naftas cena samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu. Tā ir zemāka nekā pirms kara sākuma, un līdz šim noturīgu cenas kāpumu neizraisīja ne dažādi jauni saspīlējumi Tuvajos Austrumos, ne naftas eksportētāju valstu organizācijas OPEC un tās sabiedroto paziņojumi par šā resursa piegāžu apjomu ierobežošanu. Par to, kā naftas tirgus varētu attīstīties, centāmies noskaidrot sarunā ar Latvijas Degvielas tirgus asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski. 

Kopš naftas tirgi nomierinājušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pēdējo gadu pusotru mēs redzam relatīvu stabilitāti, kad naftas cenas ik pa laikam pakāpjas, bet tad atkrīt atpakaļ. Vienlaikus šobrīd naftas piedāvājums ir samērā liels, bet pieprasījums – ierobežots, jo nafta zināmā mērā tiek uzskatīta par pagātnes resursu, tirgū ienākot alternatīviem enerģijas avotiem. Vai, jūsuprāt, ir pamats domāt, ka laika gaitā naftas cena pakāpeniski varētu samazināties?

O. Karčevskis: Es nedomāju, ka cena varētu samazināties. Pēdējā laikā redzam, ka naftas cenu ietekmē piegādes riski. Pirmais, kas jāmin, bija "Hamās" uzbrukums Izraēlai, pēc tam apšaudes, ko veica Jemenas husīti, kuģošanas traucējumi Sarkanajā jūrā un attiecīgi arī ierobežojumi Suecas kanāla izmantošanā. Šie faktori naftas cenu ir palielinājuši. Kopumā pēdējā laikā naftas cena turas starp 80 un 90 ASV dolāriem par barelu. Arī naftas eksportētāju valsts savienība OPEC cenšas ierobežot ieguvi, lai cena nekristos zem 80 dolāriem barelā, kā tas bija pagājušajā gadā. Ar to gribu pateikt, ka tāda naftas cena kā šobrīd – ap 85 dolāriem barelā – acīmredzot ir tāda, kurā visas iesaistītās tirgus puses – gan ieguves uzņēmumi, gan pircēji – ir apmierinātas.

Vai šī situācija varētu mainīties ilgākā termiņā?

Ir jāņem vērā, ka, neraugoties uz apņemšanos ierobežot ieguvi (par šādiem ierobežojumiem ir vienojušās tā dēvētās OPEC+ valstis, kurā bez OPEC dalībniekiem ietilpst arī citi lielie naftas eksportētāji, piemēram, Krievija, Norvēģija utt.), Krievija iegūst iespējamos maksimumus, kas ir apmēram 10% no kopējā pasaules ieguves apjoma.