Granulu ražotāji vienojas prioritāri nodrošināt Latvijas mājsaimniecības

Trīs Latvijas granulu ražotāji, pievienojoties memorandam, ir apņēmušies prioritāri ar produkciju nodrošināt vietējo tirgu, pavēstīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ņemot vērā, ka kopš vasaras sākuma granulu tirgū ir novērotas problēmas ar granulu pieejamību, kā arī strauji augušas to cenas, pēc klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) iniciatīvas, memorandam pievienojušies trīs Latvijas kokskaidu granulu ražotāji, kuri apņēmušies nodrošināt pietiekamu granulu daudzumu Latvijas mājsaimniecību vajadzībām gaidāmajai apkures sezonai, norāda ministrijā.

Šobrīd memorandam pievienojusies SIA "Palleteries," kas ražo granulas ar zīmolu "Top granulas", SIA "Latgranula" un SIA "Baltic Wood Trade".

Memorands paredz, ka Latvijas granulu ražotāji brīvprātīgi apņemas nodrošināt vietējam tirgum pietiekamu kurināmā daudzumu, veidot saprotamu un izskaidrojamu cenu politiku un granulu patērētāju enerģētisko drošību noteikt par prioritāti.

Ministrs aicina pievienoties arī citus uzņēmumus, kas atbalsta iniciatīvas mērķus un ir gatavi iesaistīties to īstenošanā.

"Latvija granulas ražo pietiekami, tāpēc vispirms jānodrošina Latvijas tirgus un jāpanāk, lai granulas būtu pieejamas mūsu mājsaimniecībām. Šie ir pirmie ražotāji, kuri apliecina atbildību par vietējo tirgu un Latvijas enerģētisko drošību. Es aicinu vienošanās iniciatīvai pievienoties katru granulu ražotāju, kuram ir svarīgas šīs vērtības," pauž Vitenbergs.

KEM norāda, ka

Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājām Eiropas Savienībā.

Granulas apkurei izmanto aptuveni 40 000 jeb līdz 5% Latvijas mājsaimniecību, gadā patērējot apmēram 200 000 tonnu. Pēdējos gados ģeopolitiskie notikumi, piegāžu izmaiņas un lielāks pieprasījums Eiropā ir veicinājis granulu cenu kāpumu un atsevišķos periodos apgrūtinājis to pieejamību Latvijas mājsaimniecībām.

Tāpat ministrijā vēsta, ka KEM ir aicinājusi AS "Latvijas valsts meži" palielināt biomasas kurināmā izejvielu pieejamību, īpaši fokusējoties uz vietējā tirgus vajadzībām. Vienlaikus KEM ir aicinājusi Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Konkurences padomi (KP) pastiprināti uzraudzīt granulu tirgu un vērtēt vai tirgū nav neatļautu vienošanos.

Šogad jūlija beigās LETA jau vēstīja, ka Latvijas granulu ražotāji, tostarp SIA "Scandbio Latvia", SIA "Graanul Invest", SIA "Kurzemes granulas" un SIA "Bitus Latvia", lielā pieprasījuma dēļ nepieņem jaunus pasūtījumus un strādā pie esošo pasūtījumu izpildes.

Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs skaidroja, ka granulu ražotāji strādā ar pilnu jaudu.

Viņš piebilda, ka Latvijā granulu ražošanas kopējā jauda ir aptuveni 1,8 miljoni tonnu gadā un nedaudz mazāk kā puse no šī apjoma ir "premium" granulas, kas ir paredzētas mājsaimniecībām. Latvijā vietējais patēriņš tiek lēsts ap 350 000 tonnu gadā. Tādējādi Latvijas granulu ražotāju jauda vairākkārtīgi pārsniedz patēriņu, kā arī ražotāji var daļu no industriālās jaudas pārslēgt uz "premium" granulu ražošanu, ja radīsies tāda vajadzība.

Palejs uzsvēra, ka patlaban galvenā problēma ir tajā, ka ļoti īsā laika periodā cilvēki cenšas nopirkt visa gada granulu apmēru, bet ražotāji nespēj īsā laika posmā saražot pietiekamu granulu daudzumu. "Pat ja mums būtu divu miljonu granulu ražošanas jauda, rūpnīcas vienā mēnesī fiziski nespēj saražot visa gada granulu daudzumu," viņš sacīja.