Ja jau dažādu diētu apstākļos vielmaiņa nemainās, nav iemesla apgalvot, ka badu rosina kaut kāda īpaša enerģētiskā nepietiekamība.

Zināms, ka vielmaiņas procesi pakļaujas bioloģiskajam pulkstenim, un galvenokārt tas nozīmē to, ka tās šūnas, kas sintezē hormonus metabolismam, dažādā diennakts laikā sintezē tās dažādi. Taču vielmaiņa atkarīga vēl arī no tā, ko un kad cilvēks ēd. Proti, ja cilvēkam brokastis, pusdienas un vakariņas pilnībā neatbilst diennakts ritmiem, vielmaiņas procesi var sabrukt, un tas jau savukārt var veicināt aptaukošanos un diabēta rašanos.

Turklāt konkrētos pētījumos noskaidrots, ka svarīgi ir ne tikai tas, kad ēd, bet arī tas, cik daudz apēd. Nosacījumu par brangām brokastīm un vieglām pusdienām (vai vieglām vakariņām) tagad laikam jau zina ikviens. Taču vispār tas savulaik uzradās, pateicoties novērojumiem saistībā ar cilvēkiem, kuri sirga ar lieko svaru un kuri sāka kārtīgi brokastot, bet pusdienoja vai vakariņoja gluži simboliski. Viņiem normas līmenī atjaunojās tauku un ogļūdeņražu metabolisms, un lielākā daļa pat sāka ievērojami zaudēt lieko svaru.

Tomēr Aberdīnas universitātes pētnieki pauduši, ka vispār viss nemaz neesot tik viennozīmīgi un nosacījumu par tām bagātīgajām brokastīm vajagot tomēr pakoriģēt. Pētnieki lūdza brīvprātīgos, kuriem ir liekais svars, bet kuri kopumā vēl ir gluži veseli, mēneša laikā ievērot vienu no divām diētām: pirmajā ietilpa bagātīgas brokastis un vieglas vakariņas, otrajā, gluži otrādi – kārtīgas vakariņas un vieglas brokastis, savukārt pusdienas abos gadījumos bija pilnībā vienādi normālas, parastas. Un visi eksperimenta dalībnieki secīgi izpildīja gan vienu, gan otru variantu – tā pavērās iespēja saprast, kā atšķirīgas brokastis un vakariņas ietekmē vienu un to pašu cilvēku.