Sīkos kartupelīšus, burkāniņus, bietītes, arī kritušos ābolus labprāt aizvestu uz mežu zvēriem. Gan jau novērtēs un apēdīs, jo ziema gara. Kā lai zina, kur un kad vest? Ar ko sazināties? Jautā Inga R. 

Zemkopības ministrijas Meža departamentā skaidro: savvaļas (medījamo) dzīvnieku piebarošana ir instruments, ar kura palīdzību dzīvnieki tiek piesaistīti konkrētai teritorijai, lai atvilktu tos no citām teritorijām, kurās tie var nodarīt postījumus lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, kā arī apdraudēt satiksmes drošību. Tātad ar pārdomātu piebarošanu apzināti ietekmē dzīvnieku uzvedību un paradumus. 

Pareiza piebarošana atstāj arī pozitīvu ietekmi uz savvaļas dzīvnieku veselību. Turklāt pareiza piebarošana laikā un telpā dod iespēju sekmīgāk medīt.

Pašlaik medīšana pie ēsmas ir īpaši svarīga Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanai. Tāpēc ir būtiski atstāt dabas procesu ietekmēšanu profesionāļu ziņā.

Vislabāk ir piedāvāt liekos dārza labumus medniekiem, kuri vislabāk zinās, ko, kad un kur tieši izvietot.