21.1 °C
Mums savulaik bija Delavērā dzimis politiķis, kurš nu atlūdzies no deputāta amata. Viņam bija spārnots teiciens, ka naudas ir tik daudz kā nekad. Viņam pazūdot no politiskās skatuves, naudas plūsma rimusi. Finanšu ministrija ziņo, ka ieņēmumi no plānotajiem atpaliek par 106,5 miljoniem eiro.
IZM ministre Čakša žēlojas, ka skolotāju algām trūkst 111 miljoni eiro. Budžeta plānotāji teic, ka plānotās algas publiskajā sektorā varot celt tikai par 2,6%. Taču patlaban veidojas struktūra, kurai darbs sāksies ar nākamā gada 1. janvāri. LSM tās nosaukums – Latvijas Sabiedriskais medijs. Varneši 11 gadus strīdējās par radio un televīzijas institūciju apvienošanu. Valstī naudas taupīšanas nolūkā pat tiek apvienotas augstskolas ar diezgan atšķirīgām mācību programmām.
Tāpēc tik tuvu stāvošu iestāžu saplūdināšana vienā pat būtu loģiska, ja vien jaunās izpildinstitūcijas veidotāji – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) – par taupību nebūtu piemirsuši.
SEPLP izsludinājusi konkursu uz četriem valdes locekļu amatiem ar algu 9219 eiro mēnesī, bet valdes priekšsēdētājam noteikta 10 141 eiro liela atlīdzība. Daudz vai maz – gadā 0,6 milj. eiro.
Viens no pirmajiem iebildes par šādu nesamērīgi lielu atalgojumu cēla Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, teikdams, ka viņam gan neskaužot, bet, viņaprāt, tas neesot adekvāts. Tāpat politiķis aizrādīja – vai esot nepieciešama piecu cilvēku valde? Patlaban Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs saņem 5900 eiro lielu atlīdzību, vadot divu cilvēku valdi. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja strādā par 5500 eiro lielu algu, vadot trīs cilvēku valdi.
No SEPLP puses sekoja zibenīga atbilde, ka valdes locekļu algas tika aprēķinātas saskaņā ar MK noteikumiem "Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru" un pamatojoties uz Valsts kancelejas vadlīnijām publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai.
Aprēķini balstījās uz vidējo atalgojuma apjomu līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, izmantojot kompānijas "Figure" sniegtos datus no pētījuma par atalgojumu darba tirgū Latvijā 2023. gadā.
Var pabrīnīties par Valsts kancelejas ierēdņu centību, izstrādājot MK noteikumu vadlīnijas. Nav zināms, cik SEPLP vēl firmai samaksāja par pētījumu. Jautājums – vai vispār tāds bija vajadzīgs? LSM nav pelnošs uzņēmums, bet gan iztiek no mūsu nodokļu maksātāju naudas.
Ar to šo rakstu varētu beigt, ja vien uz prezidenta iebildēm sociālajos tīklos nesekotu ekstravagantas replikas. Tā LTV arodbiedrības valdes locekle Dace Kokle: "Ieraugot šos ciparus, tas mazliet aizsit elpu. Kad nomierinās, ieelpo, tad atšķirībā no prezidenta man neskauž šie cipari. Lai mēs dabūtu kādu pieaugušo, kas tur strādātu – .. foršu, modernu ar pieredzi, ar sakariem mediju vadītāju .. – nu neviens nenāks strādāt par 10 kapeikām." Par sīknaudu ne, bet par tūkstošiem gan. Konkursam pieteikušies 78 pretendenti.
Satrauktas balsis skan no SEPLP, ka par mazu algu labu priekšnieku nedabūt.
Padome akcentē, ka atlīdzība tika palielināta, ņemot vērā, ka valdei būs jāsasniedz ambiciozi, grūti sasniedzami mērķi, īstenojot nozarē vēl nebijušu reformu, veidojot vienotu sabiedriskā medija uzņēmumu. Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis izturas piezemēti. Vienīgi, ja notikšot prezidenta apsolītā kapitālsabiedrību algu iesaldēšana, viņš runāšot ar pretendentiem. Nekur publiski nav atrodams – cik izmaksās LTV un Latvijas Radio apvienošanas juridiskie un finanšu pārvaldības pakalpojumi, kurus sniegs uzņēmumi "TGS Baltic" un "Grant Thorton Baltic".
Apsveicami, ka Valsts prezidents reaģēja uz šo LSM valdes konkursu. Taču, ko dara viņa izvirzītā kandidatūra SEPLP Sanita Upleja-Jegermane? Tiesa, pavasarī viņa iesniedza demisiju. Prezidents viņu pierunāja palikt amatā. Saeimas izvirzītais kandidāts Jānis Eglītis gan ir aktīvs, iesniedzot iniciatīvas. Nobeigumā – vai SEPLP nav pārāk apaudzis ar birokrātiem. Kāpēc nepieciešama štata vienība – sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds, ja padomes uzdevums ir sekot līdzi, uzraudzīt, pārvaldīt.
