1934. gada 9. februārī. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" informēja par Saeimas deputātu, Budžeta komisijas locekļu izbraucienu uz Vecmuižas (Vecumnieku) un Baldones mežiem, lai novērtētu meža darbu gaitu.

Mūsdienām interesanta detaļa, ka, uzturoties Tomes pagastā, deputāti apmeklēja arī kādu tagad jau zudušu, Latvijas apstākļiem eksotisku pieminekli – "Mātīti", kā to sauca apkaimes ļaudis. "Kas par "Mātīti"? Par mātīti iesaukts kara gados vāciešu uzcelts piemineklis – kailas sievietes tēls uz ķieģeļu pamata. Blakām veidots ozola stumbrs ar ērgli galā. Sieviete esot domāta Kurzeme, bet ērglis – vācu vara kā viņas sargātāja. Ap pieminekli puslokā cementa sols ar eglīšu žogu," skaidroja laikraksts. Pieminekli "Kurland Denkmal", tas ir, pieminekli "Kurzemes atbrīvošanai", 1916. gadā, Pirmā pasaules kara gaitā tiešā frontes līnijas tuvumā pie Daugavas, laiku īsinot, izveidoja šajā sektorā izvietotās ķeizariskās Vācijas armijas pulks. 

Vācu aprakstos minēts, ka sieviete ir "Kurzemes meita, kas ar pateicību raugās uz savu atbrīvotāju – vācu ērgli". 

Būves procesā šo vietu no pretējā krasta regulāri apšaudījusi krievu artilērija, jo uzskatīja, ka vācieši tur ierīko kārtējos nocietinājumus. Tāpēc pie vācu karavīru vidū it populārā pieminekļa vēl atradusies piemiņas plāksne, kurā apšaudes minētas. Kā pieminekļa autoru nosauc Kēnigsbergā Austrumprūsijā dzimušo arhitektu no Vīnes Hansu Kīnapfelu, kurš attiecīgajā pulkā dienējis kā leitnants. Skatā neveiklais ansamblis gatavots no cementa javas, kaļķakmens un ķieģeļiem. No šīs vietas virzienā uz iekšzemi stiepies 8 km garš ceļš – Ķeizerdambis – līdz bijušajām Aurmaņu mājām. Kad tieši piemineklis nojaukts, informācijas trūkst, taču 1934. gada sākumā "Mātīte" vēl bijusi labā stāvoklī. Kad tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, gatavojot militārā tūrisma ceļvedi, pirms dažiem gadiem apsekoja šo vietu dabā, par bijušo tajā faktiski neliecināja vairs nekas. "Vieta, kur atradās piemineklis, ir aizaugusi ar krūmiem, vienā pusē tai ir bedre, redzamas betona paliekas – nav zināms, vai tās ir no pieminekļa pamatnes vai kas cits," vietnē "militaryheritagetourism.info" atzīmē Smaļinskis.

Latvis, 1924. gada 9. februārī

Masku balle pie Zilā putna, uz kuru tik ilgi bija jāgaida, notiek šovakar. Cik zināms, tad balle būs vēl līdz šim Rīgā neredzēts interesantu kostīmu un masku mistrojums, bet pašas balles telpas, kuras piemērotas Meterlinka "Zilā putna" ainām, mirdzēs un vizuļos. Sevišķi interesants būs "Zilā putna" personāls, kurš uz šo dienu ilgi un rūpīgi gatavojies, tomēr nav izslēgts, ka vispārīgu uzmanību mantos arī daudzo viesu kostīmi un maskas. Vakara vadību uzņēmies Nacionālā teātra režisors Rode, bet kā konferansjē uzstāsies tā paša teātra aktiers Ozolkāja. Savu piedalīšanos izteikušas daudzas mākslinieku un sabiedrisko darbinieku aprindas, kamdēļ arī šī masku balle būs plašākā un interesantākā visā sezonā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.