Mediju sapieri. Čehi — rekordisti ukraiņu bēgļu uzņemšanā

Kopš Krievijas agresijas 2022. gada 24. februārī Ukrainu dažādos laikos ir pametuši vismaz 20 miljoni cilvēku, liela daļa no viņiem atgriezušies.

Šobrīd kā bēgļi ārpus dzimtenes reģistrēti 6,9 miljoni ukraiņu. Eiropas Savienības pagaidu aizsardzībā šobrīd ir ap 4,37 miljoniem ukraiņu ("Eurostat" dati uz 31. augustu), un šovasar ES Padome šādu aizsardzības statusu pagarināja līdz 2027. gada 4. martam. Kā ukraiņi iedzīvojušies robežvalstīs? Kā kaimiņvalstis spējušas pārorientēties no steidzīgas pagaidu mājokļu un pabalstu piešķiršanas uz bēgļu iekļaušanu sabiedrībā? Vai šajos gados mainījusies uzņēmējvalstu sabiedrības attieksme pret negaidītajiem ieceļotājiem? Sešu valstu žurnālisti izpētījuši šo pārmaiņu dinamiku. Iepriekšējā publikācijā "Latvijas Avīzes" 12. novembra numurā Baltijas valstu žurnālisti secināja, ka Lietuva un Igaunija pārorientējušās no krīzes palīdzības uz ilgtermiņa iekļaušanas stratēģiju, kamēr Latvija minstinās, kaut visās trīs valstīs atbalsts ukraiņiem nemazinās. Šajā publikācijā par trauksmi izraisošām pārmaiņām Višegradas valstīs Polijā, Ungārijā un Čehijā.

Čehija uzņem visvairāk Ukrainas bēgļu, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu visā Eiropas Savienībā, – kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī šeit ieradušies jau vairāk nekā 397 tūkstoši cilvēku. Taču sabiedrības atbalsts Ukrainai samazinās. Pretukrainiskas noskaņas pastiprina arī dezinformācija, ko izplata jaunais parlamenta priekšsēdētājs. Lielākā daļa Ukrainas bēgļu Čehijā strādā, viņu noziedzība nav augstāka par čehu pilsoņu rādītājiem, un kopš pagājušā gada ukraiņi valstij nes arī fiskālu pienesumu – iemaksā vairāk nekā saņem.

Trīsarpus gadu pēc kara sākuma Čehijā dzīvo vairāk nekā 600 tūkstoši ukraiņu; no tiem 397 tūkstoši ieceļoja pēc 2022. gada un saņēmuši pagaidu aizsardzību. Uz tūkstoš iedzīvotājiem Čehijā ir 34 ukraiņi ar pagaidu aizsardzību. Salīdzinājumam: Polijā – 27, Igaunijā – 25, Slovākijā – 24.

Liela daļa Ukrainas bēgļu ir integrējušies – atraduši darbu, uzsākuši uzņēmējdarbību, viņu bērni iet skolās. Apmēram 155 000 Ukrainas bēgļu – četras piektdaļas no potenciālā darbaspēka – Čehijā strādā. Šī gada pētījums "Ukrajině žije" rāda augstu augstskolu absolventu īpatsvaru, lielāku sieviešu īpatsvaru un to, ka viņu vidū biežāk ir ģimenes ar apgādājamiem bērniem. Gandrīz puse strādā zem savas kvalifikācijas, divas trešdaļas dzīvo zem ienākumu nabadzības sliekšņa.

"Boston Consulting Group" un "Aspen Institute Central Europe" pētījums, ko šopavasar pasūtīja Darba un sociālo lietu ministrija, lēš, ka Čehijā varētu palikt līdz pat 260 tūkstošiem ukraiņu. Dažās nozarēs valsts jau tagad ir atkarīga no ukraiņu darbaspēka – veselības aprūpē, būvniecībā un daudzos pakalpojumos. Piemēram, "Agrofert" koncernā, kas pieder premjera amata kandidātam Andrejam Babišam un NPA ("Akce nespokojených občanů" NPA jeb latviski "Neapmierināto pilsoņu akcija") līderim, strādā ap 1600 ukraiņu.

Uzvarējušās partijas vēlas pārskatīt atbalstu

Bēgļu nākotne būs atkarīga arī no jaunās valdības, ko, spriežot pēc līdzšinējām sarunām, veidos NPA, labējo populistu partija "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un autobraucēju un motociklistu intereses pārstāvošā "Motoristé sobě" ("Motociklisti sev"). Programmas paziņojumā tie sola jaunu patvēruma likumu, kas pieļaus patvēruma piešķiršanu tikai izņēmuma gadījumos. 

Migrācijas politika "atspoguļos darba tirgus vajadzības un Čehijas drošības intereses".

NPA pārstāvji pirms vēlēšanām vairākkārt paziņoja, ka plāno atcelt vai būtiski pārskatīt līdzšinējos atbalsta mehānismus, piemēram, Čehijas munīcijas iniciatīvu Ukrainai. Šīs iniciatīvas ietvaros Ukrainai jau piegādāti ap 3,5 miljoniem lielkalibra munīcijas vienību.

Pretukrainiskas noskaņas gadiem izplata SPD priekšsēdētājs un jaunais parlamenta priekšsēdētājs Tomio Okamura. Pirmais solis amatā – no parlamenta ēkas noņemt Ukrainas karogu. SPD ilgstoši kritizē izmaksas, kas saistītas ar bēgļu uzņemšanu, un iebilst pret palīdzību Ukrainai. Okamura jau maijā paziņoja, ka valdībā viņš "pārskatīs visus ukraiņiem izsniegtos uzturēšanās atļauju lēmumus". Strādāt varētu tikai tur, "kur nav iespējams nodarbināt čehus". Pārējiem – atļaujas pārtrauktu.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ukraiņu noziedzība šogad samazinājusies

Okamura apgalvo, ka ukraiņu noziedzība pieaug, taču policijas statistika to neapstiprina. Patiesībā noziegumu skaits ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību gada laikā nedaudz samazinājies: no 2006 līdz 1934 gadījumiem.

2021. gadā ukraiņi izdarīja aptuveni 1700 noziegumus, bet 2024. gadā – 3944. Taču ukraiņu skaits tajā pašā laikā trīskāršojās: no 197 tūkstošiem līdz 589 tūkstošiem. Noziedzības līmenis, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tātad samazinājies. Visbiežākie pārkāpumi – satiksmes noziegumi, kā arī dokumentu viltošana.

2021. gadā kriminālvajāšana uzsākta pret 1653 ukraiņiem, 2024. gadā – jau pret 3842. Kriminālvajāto īpatsvars – 0,65% – identisks čehu iedzīvotājiem. Biežāk nekā ukraiņi tiek sodīti, piemēram, slovāki, poļi un rumāņi.

Turklāt ukraiņi visbiežāk kļūst par naida noziegumu upuriem – no 119 kriminālvajātiem gadījumiem pērn 71 upuris bija ukraiņu tautības. 

Pretukrainiski incidenti ievērojami pārsniedza pret romiem vērstus, antisemītiskus vai homofobiskus uzbrukumus. Lielākā daļa naida runas parādās sociālajos tīklos, kas statistikā neparādās.

Trešdaļa čehu iebilst Ukrainas piekāpšanās iespējai

Lai gan gatavība palīdzēt Ukrainai krītas, CVVM pētījums (2025. pavasarī) rāda, ka joprojām neliels vairākums atbalsta palīdzību: 55% atbalsta finansiālu palīdzību, 58% – militāru palīdzību. 71% uzskata karu Ukrainā par draudu Eiropas drošībai, 66% – Čehijas drošībai, bet 71% iebilst karavīru nosūtīšanai kaujas misijā. 55% uzskata, ka galvenais mērķis ir panākt mieru – ka Ukrainai jāpiekāpjas. 32% kategoriski iebilst.

Palīdzības saņēmēju skaits sarucis četrkārt

Ukraiņi šobrīd Čehijā uzturas ar bēgļu pagaidu aizsardzību līdz 2026. gada martam. Pagaidu aizsardzība nenozīmē pastāvīgas uzturēšanās tiesības. Tiem, kas vēlas palikt, jāsaņem īpašs ilgtermiņa statuss – ar stingrākām prasībām (nodarbinātība, minimālie ienākumi, sodāmības neesamība).

Humānā palīdzība tiek izmaksāta tiem, kas nespēj sevi uzturēt – bērniem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti. Šīs grupas veido divas trešdaļas saņēmēju. 

Saņēmēju skaits ilgstoši sarūk: 2022. gada aprīlī – 234 tūkstoši, 2025. gada septembrī – tikai 83 tūkstoši.

Pirmajās 150 dienās pabalsts atbilst iztikas minimumam, bet vēlāk – ja cilvēks nevar pierādīt mēģinājumus stāties darbā, eksistences minimumam. No 1. jūlija šī summa ir 6600 Čehijas kronu (272 eiro) personām līdz 18 gadu vecumam un 4400 kronu pieaugušajiem (182 eiro).

"Plusā" vairāk par 11 miljardiem

Darba un sociālo lietu ministrijas dati apstiprina: palīdzība ukraiņiem kopš pagājušā gada valstij nes ekonomisku labumu. Pirmajos trīs šī gada ceturkšņos ukraiņu samaksātie nodokļi un sociālās iemaksas būtiski pārsniedza izmaksāto palīdzību – par 11,7 miljardiem Čehijas kronu. Pārpalikums ir kopš 2024. gada sākuma (9,7 miljardi Čehijas kronu jeb 400 miljoni eiro).

Ieņēmumu kāpumu nodrošina pieaugošā nodarbinātība.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes