-1 °C
Runājot par savu pieredzi latviešu valodas apguvē, paši skolēni kā svarīgu uzsver iespēju atrasties latviskā vidē un sarunāties latviešu valodā arī ārpus mācību stundām.
Krievu skolēni aicina organizēt papildu pasākumus, pulciņus vai kursus, kur attīstīt sarunvalodas spējas, kā arī domāt par atraktīviem veidiem, kā ieinteresēt jauniešus par latviešu literatūru un kultūru, piemēram, ar filmu vai mākslas objektu palīdzību. Līdzīgi secina arī IKVD speciālisti: "Latviešu valodu nevar apgūt, tikai apmeklējot latviešu valodas mācību stundas. Tādēļ latviskai videi ir būtiska ietekme uz vienotas skolas ieviešanas kvalitāti."
Arsenijs, kura dzimtā valoda ir krievu, šajā mācību gadā pabeigs vidusskolu. Visus izglītības posmus viņš mācījies bijušajās mazākumtautību skolās, līdz 9. klasei – bilingvāli, pēc tam – tikai latviešu valodā. Jaunietis "Latvijas Avīzei" stāsta, ka, uzsākot skolas gaitas, viņa latviešu valodas zināšanas bija ļoti vājas: "Godīgi sakot, es līdz ceturtajai klasei, manuprāt, ļoti slikti pratu latviešu valodu. Bērnudārzā latviešu valodas nebija." Pēc ceturtās klases Arsenijs valsts valodu mācījies pie privātskolotāja, kas devis labu uzrāvienu valodas zināšanās. Bet runāt latviski jaunietis sācis pakāpeniski tikai pēc astotās klases, kad vasarā sācis strādāt latviskā vidē.
Jaunietis spriež, ka komunicēt ārpus skolas ir pat svarīgāk nekā tas, ko māca latviešu valodas stundās, kur var apgūt tikai pamatus un gramatiku: "Ar valodas vidi problemātiski ir tādās Rīgas apkaimēs kā Daugavgrīva vai Bolderāja, kur pārsvarā ir krievvalodīgie iedzīvotāji."
Tam piekrīt arī 9. klases skolniece Viktorija. Viņai pašai laba iespēja runāt latviski esot interešu pulciņos, piemēram, mākslas skolā. Vienlaikus jauniete atzīst, ka ne visiem bērniem ir šādas iespējas ārpus skolas.
Arī Viktorijas dzimtā valoda ir krievu, bet atšķirībā no Arsenija latviešu valodas apgūšanu viņa uzsākusi jau bērnudārzā no sešu gadu vecuma: "Cik atceros, sākums nebija grūts, apguvām vienkāršus vārdus un frāzes par tādām tēmām kā ģimene, daba un tamlīdzīgi." Pirmās trīs klases skolā meitene mācījās bilingvāli, bet no 4. klases – tikai latviešu valodā saskaņā ar īpaši izstrādātu mācību programmu. Viktorijas skolā divreiz mēnesī notiek "Lasītprieka" nodarbība, kuras laikā bērni lasa, analizē un apspriež tekstus latviešu valodā. Jauniete uzskata, ka šis pulciņš ir ļoti noderīgs, jo attīsta spēju saprast tekstu uzreiz automātiski, nevis tulkojot vārdu pa vārdam.
Vērtējot mācību procesu latviešu valodā, Arsenijs teic, ka lielākās grūtības sagādā dabaszinātnes – fizika, ķīmija, kā arī matemātika. "Vienaudžiem, kuri latviešu valodu neprot tik labi, mācoties šos priekšmetus bilingvāli vai krieviski, veiktos labāk," viņš spriež. Vecākajās klasēs grūtības radot latviešu literatūras darbi, kuros izmantota sarežģītāka valoda, piemēram, vārdi, kas nav sastopami mūsdienu ikdienas sarunvalodā. Turpretim Viktorija teic, ka grūtības ar latviešu valodu īsti neesot izjutusi: "Tieši otrādi, ir situācijas, kad zinu, piemēram, bioloģijas terminus latviešu valodā, bet nezinu, kā tas būs krieviski, ja vēlos lūgt palīdzību vecākiem."
Abi jaunieši gribētu, ka skolā kā mācību priekšmets būtu arī krievu valoda un literatūra.
"Ja esi krievs, tev obligāti jāmācās ne tikai latviešu valoda, bet arī krievu valoda. Jo tā ir tava kultūra. To tā kā nedrīkst aizmirst,"
spriež Arsenijs. Viktorija norāda, ka viņas krievu valodas prasmes ir sliktākas nekā vecākajai māsai, kura devītajā klasē mācījās krievu valodu sešas stundas nedēļā. Viktorijai kopš septītās klases ir tikai krievu valodas pulciņš reizi nedēļā bez zināšanu vērtējuma. Krievu valodas pulciņš viņas skolā šobrīd esot obligāts, jo to pieprasījuši vecāki.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pagājušajā mācību gadā interešu izglītības programmas mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītībā kopumā valstī apmeklēja vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu (kopā reģistrēti 624 kolektīvi).
Ko darīt
Izglītības kvalitātes valsts dienesta izvērtējums par pāreju uz vienotu skolu iepriekšējā mācību gadā.
- Galvenās problēmas:
• trūkumi skolas vadības darbā;
• nepietiekamas pedagogu zināšanas par darbu lingvistiski daudzveidīgā vidē;
• vāji ieviesta kompetenču pieeja;
• ilgstošas pedagogu un atbalsta personāla vakances;
• skolā neveidojas latviska vide,
- Ieteikumi, ko darīt:
• sniegt papildu metodisko atbalstu pedagogiem par darbu lingvistiski neviendabīgā vidē, lasītprasmes un tekstpratības attīstīšanu;
• sakārtojot skolu tīklu, atbalstīt mācību iestādes ar labu izglītības kvalitāti;
• papildināt vadlīnijas skolām ar ieteikumiem latviskas vides veidošanai;
• veidot neformālās izglītības mērķprogrammas latviešu valodas apguvei;
• pilnveidot latviešu valodas valsts pārbaudes darbus.
Avots: IKVD ziņojums par pāreju uz vienoto skolu 2024./2025. m. g.
Aptauja
Cik veiksmīgi, jūsuprāt, noritējusi pāreja uz vienotu skolu latviešu valodā?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
