7.2 °C
1945. gada 30. septembrī. Pirms 80 gadiem padomju okupētās Latvijas Valkas apriņķī risinājās notikumi, kurus Nacionālo partizānu kara pētnieks Zigmārs Turčinskis raksturojis kā Latvijas partizānu kara vēsturē unikālus un reizē dīvainus.
Proti, no 29. septembra līdz 9. oktobrim visā Valkas apriņķī starp reģionā aktīvajiem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) kaujiniekiem un okupācijas režīma represīvajām struktūrām tika ievērota uguns pārtraukšana jeb "Alsviķu pamiers". Nekas tāds nežēlīgajā "karā pēc kara", kas Latvijas laukos un ciemos turpinājās līdz pat 50. gadu vidum, nebija novērojams ne pirms, ne pēc tam. Sarunu iniciatīva piederēja Valkas apriņķa Zeltiņu luterāņu mācītājam Eduardam Grāvītim, kurš līdzīgi partizāniem bija devies pagrīdē, taču ar ieročiem nekaroja un 1945. gada rudenī sāka šaubīties, vai gaidītā "angļu un amerikāņu atnākšana", lai atbrīvotu Latviju, jelkad notiks. Grāvītis apsvēra, kā izglābt pēc iespējas vairāk dzīvību un panākt, lai partizāni iznāktu no mežiem, taču reizē, lai būtu pasargāti no čekistu izrēķināšanās. Mācītāja priekšstati un cerības par humānu risinājumu padomju staļinisma apstākļos, protams, bija naivi, taču viņam tiešām izdevās ne tikai uzņemt sakarus ar Valkas apriņķa Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) vadību un pat NKVD priekšniecību Rīgā, bet arī izsaukt čekas virsniekus uz sarunām mežā pie Zeltiņiem.
To laikā noformulēja, ka partizāni varētu pārtraukt cīņu un iznākt no meža, ja padomju iestādes pārtrauks represijas, atbrīvos visus deportētos un arestētos un izvedīs okupācijas karaspēku no Latvijas.
NKVD sūtņi atzina, ka tiem nav tiesību ko tādu noteikt, un uzaicināja Grāvīti uz Rīgu tikties ar NKVD tautas komisāru Augustu Eglīti. Brauciens un tikšanās notika. Mācītājs iesniedza Eglītim partizānu prasības. Komisārs apsolīja atbildēt ar publikāciju laikrakstā "Cīņa". 1945. gada 12. septembrī publikācija avīzē parādījās, bet saturs partizānus neapmierināja. Sarunām pieslēdzās LNPA štāba sakarnieks Antons Circāns "Vārpa". 28. septembrī Alsviķu pagasta izpildkomitejā Strautiņu ciemā notika divas stundas ilgas pārrunas starp partizānu un čekistu delegācijām. Iznākums bija bezprecedenta desmit dienu "Alsviķu pamiers". Tā laikā Circāns apsolīja noskaidrot partizānu domas par legalizāciju. Mežabrāļi, zināms, negrasījās uzticēties čekistu solījumiem. Cīņas pēc abu pušu ievērotā pamiera atsākās ar jaunu sparu. Vēl niknākas nekā iepriekš.
"Latvija", 1925. gada 30. septembrī
Kolkrags. Zvejnieku slīkšana. 23. septembrī mūsu valgumā tikko nenotika liela nelaime ar 4 zvejniekiem, kuri izbrauca jūrā uz zveju. Tecinot laivu pa reiznieka vilni, tuvu pie viļņa laušanas izcēlās stūre no ūdens, laiva ņēma virzienu gareniski viļņos. Nākošais vilnis laivu apgāza. Ar mokām zvejnieki turējās uz laivas ķīļa. Malā esošie zvejnieki redzēja laivas apkrišanu un ar divi laivām steidzās biedriem palīgā. Līdz nāvei nomocījušies slīkoņi sagaidīja savus glābējus pēdējā brīdī. Slīkoņus un no laivas izsviestos tīklus izglāba. Kad varonīgie glābēji izveda malā slīkoņus, piederīgie tos saņēma ar gavilēm. Pie notikuma bija klāt Zvejnieku savienības priekšnieks K. Lauva, kurš Savienības vārdā pašaizliedzīgos glābējus stādīs priekšā godalgošanai.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
