7.2 °C
Moldovā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā Rīcības un solidaritātes partija (PAS), kas atbalsta valsts virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Par šo partiju vēlēšanās nobalsojuši 50,2% vēlētāju, kas tai dos 55 vietas parlamentā, kur kopā ir 101 deputāts. Pašreizējā parlamenta sasaukumā PAS ir 63 mandāti. Lai arī šoreiz prezidentes Maijas Sandu pārstāvētajam politiskajam spēkam mandātu būs mazāk, tas tomēr varēs izveidot valdību bez koalīcijas partneriem, kuri varētu apgrūtināt valsts ceļu uz ES. Vairākumu PAS izdevies izcīnīt, par spīti ekonomiskajām grūtībām valstī, kā arī masveidīgām Krievijas balsu pirkšanas un dezinformācijas kampaņām. Sandu iepriekš bija paudusi uzskatu, ka šīs ir Moldovas vēsturē nozīmīgākās vēlēšanas.
Proeiropeisko spēku uzvaras
Lielāko konkurenci valdošajai partijai pirms vēlēšanām izrādīja bijušā prezidenta Igora Dodona vadītais Patriotiskais bloks, kas apvieno kreisos un prokrieviski orientētos spēkus. Par šo apvienību balsojuši 24,18% vēlētāju, un tai nākamajā parlamentā būs 26 mandāti. Moldovas parlamentā būs pārstāvēti vēl trīs politiskie spēki, tostarp galvaspilsētas Kišiņevas mēra Jona Čebana vadītais bloks "Alternatīva", kuru atbalstījuši 7,96% vēlētāju, kā arī uzņēmēja Renato Usatija "Mūsu partija", kas saņēmusi 6,2% balsu. Parlamentā iekļuvusi arī partija "Demokrātija mājās", kas atbalstījusi Moldovas apvienošanos ar Rumāniju. Par šo partiju balsojuši 5,62% vēlētāju. Vēlēšanās piedalījušies 52,21% balsstiesīgo pilsoņu, pavēstījusi Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija. No vairāk nekā 1,6 miljoniem nobalsojušo vairāk nekā 280 000 balsojuši ārzemēs. Jāpiebilst, ka moldāvu diaspora ierasti balsojusi par labu proeiropeiski noskaņotām partijām. Apskatnieki atzīmē, ka proeiropeiskie spēki Moldovā īsā laikā ir guvuši trīs uzvaras, lai arī tās vienmēr nav nākušas viegli.
Pagājušajā gadā prezidente Sandu tika pārvēlēta amatā uz otro pilnvaru termiņu, bet referendumā ar nelielu balsu pārsvaru tika atbalstīts proeiropeisko spēku virzītais rosinājums valsts konstitūcijā nostiprināt virzību uz ES.
Tagad valdošā partija ir saņēmusi iespēju vēl četrus gadus vadīt valdību. "Ir ļoti jauki pamosties Moldovā, kas izraudzījusies pareizo ceļu: mieru, attīstību un stabilitāti," aģentūrai AFP sacīja divdesmit piecus gadus vecā Moldovas iedzīvotāja Nadira Grinko, kura pieļāvusi iespēju doties uz ārzemēm "mazāk apmierinošu rezultātu gadījumā".
Vēlēšanu destabilizēšana
Jau pirms vēlēšanām Moldovas amatpersonas brīdināja, ka Krievija izvērš vērienīgas dezinformācijas un balsu pirkšanas kampaņas vēlēšanu iznākuma ietekmēšanai. Moldovas vēlēšanu sistēmām notikuši kiberuzbrukumi, tomēr tie "vēlēšanu procesu nav ietekmējuši", paziņojis Moldovas premjerministrs Dorins Rečans. Gan Moldovā, gan virknē citu valstu, tostarp ASV, Beļģijā, Itālijā, Rumānijā un Spānijā, tika saņemti viltus draudi par vēlēšanu iecirkņos ievietotiem spridzekļiem. Vēlēšanu dienā policija Moldovā aizturēja trīs cilvēkus, kuri plānojuši izraisīt haosu un nemierus. Pie viņiem atrasta pirotehnika un viegli uzliesmojoši materiāli.
Nesagaidot vēlēšanu rezultātu publiskošanu, opozīcijas līderis Dodons svētdien paziņoja, ka viņa vadītais Patriotiskais bloks ir uzvarējis, un aicināja savus atbalstītājus pirmdien pie parlamenta uz protesta akciju ar mērķi "aizstāvēt uzvaru". Sanākušo tomēr bija maz, vēsta raidorganizācija BBC. Dodons ir apgalvojis, ka Moldovas valsts iestādes ir apgrūtinājušas to separātiskās Pārdņestras iedzīvotāju, kuriem ir Moldovas pases, iespējas piedalīties vēlēšanās.
Opozīcijas līderis paudis, ka Pārdņestrā dzīvojošajiem, kuri lielākoties balso par prokrieviskām partijām, Moldovas valdības kontrolētajā teritorijā ierīkots par maz vēlēšanu iecirkņu.
Jāpiebilst, ka divas dienas pirms vēlēšanām vienai no Patriotiskā bloka partijām – "Moldovas sirds" – tika liegts piedalīties vēlēšanās saistībā ar tās dalību vēlētāju uzpirkšanā, nelikumīga finansējuma saņemšanā un naudas atmazgāšanā.
Moldovai "durvis atvērtas"
"Moldova ir pierādījusi, ka Krievija, par spīti visam, ir uzvarama," intervijā telekanālam CNN norādīja Bukarestē bāzētās domnīcas "GlobalFocus Center" direktore Oana Popesku-Zamfira. Moldova ir vairākkārt parādījusi uzticību "demokrātiskai, eiropeiskai nākotnei", un ES tagad ir "jāparāda, ka tā tikpat nopietni attiecas pret paplašināšanos", piebilda eksperte. Savā apsveikumā moldāviem paplašināšanās jautājumu pieminēja arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. "Moldova, jūs to atkal paveicāt. Nekādi mēģinājumi sēt bailes vai šķelšanos nespēja salauzt jūsu apņēmību. Jūs veicāt skaidru izvēli: Eiropa. Demokrātija. Brīvība," EK vadītāja rakstīja platformā "X", piebilstot, ka "mūsu durvis ir atvērtas". Moldova kopā ar Ukrainu dalībai ES pieteicās 2022. gadā un pašlaik ir oficiāla kandidātvalsts. Iestāšanās sarunas gan pašlaik bremzē Ungārijas veto Ukrainas dalībai blokā. Moldāvu izvēli apveikuši arī citi Eiropas līderi, tostarp Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Jūs ne tikai izglābāt demokrātiju un saglabājāt Eiropas kursu, bet jūs arī apturējāt Krievijas centienus pārņemt visu reģionu. Laba mācība mums visiem," platformā "X" pauda Polijas valdības vadītājs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
