1924. gada 22. oktobrī. Pirms 100 gadiem agrā rītā izcēlās ugunsgrēks komponista, diriģenta un 20. gadsimta ievērojamākā latviešu tautas mūzikas materiālu vācēja Emiļa Melngaiļa mājās Cēsu apriņķa Priekuļu pagasta Lieleicēnos.

Reklāma

Uguns izcēlās labības šķūnī, bet stiprajā vējā liesmas ātri pārsvieda uz citām ēkām. Nodega ne tikai šķūnis, bet arī stallis, kūts, ratnīca – kopumā četras saimniecības ēkas līdz ar inventāru, visu sagatavoto lopbarību un tikko izkulto labību. Gāja bojā arī daļa mājlopu, kā arī kādam Eglītim piederošā kuļmašīna un lokomobīle, kas bija palikušas šķūnī pēc iepriekšējā vakara labības talkas. Pats latviešu kora mūzikas un akadēmisko solodziesmu klasiķis tobrīd uzturējās Rīgā. Lieleicēnos faktiski saimniekoja viņa sieva Anna. 

Ņemot vērā posta apjomu (zaudējumus vērtēja ap viena miljona Latvijas rubļu apmērā, kamēr apdrošināšana bija tikai 70 tūkstoši rubļu), uzreiz parādījās aizdomas, ka uguns pielikta tīšām. 

Kaut Melngaiļa mūziku sabiedrībā ļoti cienīja, ar viņu tuvāk pazīstamie zināja, ka dižgars mēdz būt arī despotisks, nesaticīgs, raupjš un straujas dabas. Lieleicēni viņam droši vien daudz ko nozīmēja, jo mājas vecumdienu pavadīšanai saviem vecākiem skolotājiem viņš bija pircis 1910. gadā, tobrīd vēl dzīvodams Taškentā, kurp, vairoties no represijām, pārcēlās pēc 1905. gada revolūcijas notikumiem. Trimdā viņš labi pelnīja kā vācu valodas skolotājs un paralēli nodarbojās ar sirdsdarbu – mūziku. Pēc atgriešanās 1920. gadā no svešuma Latvijā pirmos gadus komponists pavadīja tieši Lieleicēnos. Jāpiebilst, ka mūsdienās Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs meklējams bijušās pagastskolas ēkā "Melngaiļi" Vidrižu pagasta Igatē.

Rīgas kriminālpolicija ugunsgrēka izmeklēšanā konstatēja, ka uguns nav pielikta ļaunprātīgi. 

Novembra vidū publiskotajā paziņojumā bija teikts: "Uguns parādījusies no tukšā šķūņa, kur bijušas novietotas pelavu atliekas un strādnieki pēc labības kulšanas sapulcējušies smēķējuši. Tādēļ domājams, ka kāds no strādniekiem aiz neuzmanības nosviedis papirosa galu, kas, iemīts atlikušās pelavās vai arī iekrizdams starp grīdas dēļiem, varēja kļūt par ugunsgrēka cēloni." Notikušais pat vairoja Melngaiļa popularitāti. Viņš saņēma no Rīgas pilsētas valdes 25 tūkstošu rubļu pabalstu, un viņa atbalstītāju 5. decembrī sarīkotais mūzikas vakars tika atbrīvots no izpriecas nodokļa. Turklāt sabiedrība tika skubināta pirkt biļetes, "ja jūt līdzi komponista nelaimei".

"Strādnieku Avīze", 1924. gada 22. oktobrī

Pērkone. Vēlētāju sapulce. 19. oktobrī Skatres skolā notika vietējo bezzemnieku, sīkzemnieku un zvejnieku sapulce, kurā runāja J. Dreifelds par pagasta padomju vēlēšanu vietējo un valstisko nozīmi un sniedza paskaidrojumus par vēlēšanu tehniku. Saimniekpapu trīsgadīgā saimniekošana pagasta padomē vietējos mazturīgos iedzīvotājus bij tiktāl sarūgtinājusi, ka saimnieku aģitācija par kopējas listes uzstādīšanu tika ar īgnumu noraidīta. Bez tam visi jau redzēja, kā saimnieki to kopējo listi iedomājušies: pirmās ievēlamās vietās uzstāda savus ļaudis, bet pašās beigās, astītē, vienu otru stērbeļlaižu. Sapulce vienprātīgi nolēma uzstādīt savu strādnieku un bezzemnieku listi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.