1923. gada 22. novembrī. Pirms 100 gadiem laikraksts "Zemgalietis" atzīmēja: "Lībieši, kuri apdzīvo dažus ciemus Kurzemes jūrmalā, jau vairākas reizes ierosinājuši jautājumu par īpaša lībiešu pagasta dibināšanu, bet bez panākumiem.

Reklāma

Tagad ziņo, ka lībiešu savienības darbinieki no 24. līdz 28. oktobrim izveda šai jautājumā nobalsošanu. Piedalījās Dundagas pagasta ciemi: Melnsils, Kolka, Vaide, Saunags, Košrags, Mazirbe, Sīkrags un Jaunciems, Popes pagastā – Lielirbe, Pize (Miķeļbāka) un Lūžņa. Nodotas 423 balsis vai 52,3% no visu nodokļu maksātāju balsīm. Par atsevišķa pagasta dibināšanu izteikušies 255 vai 60%. Pret – 168. Jautājumu vēl apspriedīs Ventspils apriņķa likvidācijas valde pēc Dundagas un Popes pagastu padomju atsauksmju saņemšanas. Iekšlietu ministrija nebūšot pret jauna pagasta dibināšanu." Dažas dienas pirms tam, 1923. gada 18. novembrī, Irbes mācītājmuižā (Mazirbē) bija iesvētīts un pirmo reizi uzvilkts mastā līvu trīskrāsu karogs, kur zilā krāsa simbolizē jūru, baltā – jūrmalas smiltis, bet zaļā – priežu mežu. Lībieši jeb līvi tāpēc šo dienu atzīmē arī kā Karoga dienu. Latvijas prese 20. gadsimta 20. gados apgalvoja, ka karogs esot izstrādāts Igaunijā. Lībiešu pagastā, ko veidotu šaura piekrastes ciemu josla, būtu ap 800 iedzīvotāju. Centrs atrastos Kolkas–Mazirbes apkaimē. 

Taču dažādu iemeslu dēļ ideja tā arī nekad neīstenojās, kaut nevarētu apgalvot, ka tobrīd Latvijas varasiestādes tai būtu īpaši pretojušās. 

Pirmkārt, bija aprēķināts, ka šādam pagastam nāktos grūti saimnieciski pastāvēt un nodokļus uz vienu iedzīvotāju nāktos celt vairāk nekā trīs reizes, nekā pastāvot pie Dundagas. Turklāt ceļi uz potenciālo centru Mazirbē, tāpat kā ceļu sistēma šajā pusē kopumā, bija ārkārtīgi slikti un satiksme tradicionāli notika gar jūrmalu. Jūrmalnieku labklājība lielā mērā bija atkarīga no tirgošanās un preču apmaiņas ar iekšzemes zemniekiem. Uzskatīja, ka atdalīšanās to bremzēs. Šo un citu saimniecisko apsvērumu dēļ Ventspils apriņķa valde iestājās pret jauno administratīvo veidojumu. Arī pašos lībiešos galu galā pietrūka apņēmības un spēju novest uzsākto procesu līdz galam.

Brīvā Zeme, 1923. gada 22. novembrī

Daugavpilī valsts svētkus nosvētīja ar sevišķu pacilātību. Mājas bija pušķotas valsts karogiem, logi dekorēti maziem valsts karodziņiem, bet lielākos skatlogos bija izlikta valsts prezidenta ģīmetne. Pulksten 12 dienā notika parāde, piedaloties visu veidu ieroču nodaļām. Piedalījās brīvprātīgie ugunsdzēsēji ar orķestri, skauti, pilsētas dome, skolas un daudz publikas. Pēc parādes, kuru pieņēma divīzijas komandiers, nospēlēja valsts himnu un uzsauca augstas laimes valsts prezidentam. Pulksten 3 dienā krāšņi dekorētā domes zālē notika svinīga domes sēde, bet pulksten 5 svētku izrāde Dzelzceļnieku biedrībā. Vakarā notika manifestācijas un lāpu gājieni.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.