21. februāris vēsturē un senās avīzēs. Konstantīna Čakstes aiziešana

1945. gada 21. februārī. Pirms 80 gadiem kādā barakā pie Lauenburgas vācu Pomerānijā, kas mūsdienās ir Lemborka Pomožes vojevodistē Ziemeļpolijā, nomira viens no latviešu pretošanās un valstiskuma atgūšanas kustības simboliem Latvijas Centrālās padomes (LCP) priekšsēdētājs Konstantīns Čakste (1901–1945).

Gestapo K. Čaksti bija arestējusi 1944. gada 29. aprīlī. Rudenī viņu kopā ar latviešu politiķiem Bruno Kalniņu, Ludvigu Sēju un citiem pārveda uz Štuthofas koncentrācijas nometni, kur lielu daļu latviešu kontingenta veidoja LCP dalībnieki un kurelieši. Padomju armijai izvēršot uzbrukumu Austrumprūsijas virzienā, janvāra beigās nacisti Štuthofas ieslodzītos, ap 16 tūkstošus dažādu tautību un pilsonības cilvēku, nolēma evakuēt uz Pomerāniju, kas nozīmēja, ka jau tāpat novārgušajiem vairākus simtus kilometru bija jāmēro kājām. 1945. gada jūlijā Stokholmā iznākošajā trimdas laikrakstā "Latvju Ziņas" liecinieku stāstos balstītajā rakstu sērijā "Latvieši vācu koncentrācijas nometnēs" par šo nāves gājienu teikts: 

"Dienā bija jānoiet ap 40 km. Apstāties un atpūsties neļāva, ēst nedeva. Pirmajās dienās sals pārsniedza 25 grādu pēc Celsija. Tad uznāca smaga sniega vētra, kas ilga trīs dienas un pilnīgi aizputināja ceļus. 

Bija jābrien pa dziļu sniegu līdz ceļiem, ko daudzi novārguši cilvēki neiespēja. Pēc tam sākās atkusnis un ceļi pārvērtās dubļu un ūdens paltīs." Līdz Lauenburgai nonāca apmēram trešdaļa – pārējie necilvēcīgajos apstākļos bija miruši vai nošauti ceļā kā iet nespējīgi; dažam bija izdevies aizbēgt. No latviešiem gājienā dzīvību zaudēja viens no ģenerāļa Jāņa Kureļa vienības augstākajiem virsniekiem, kureliešu Skrīveru bataljona komandieris pulkvedis Eduards Graudiņš.

Pie Lauenburgas ieslodzītos izvietoja apkaimes ciemos barakās, kurās agrāk dzīvoja vācu darba dienestā iesauktie. Apstākļi tur bija vēl smagāki nekā Štuthofas koncentrācijas nometnē. 13. februārī Konstantīns Čakste saslima. Jādomā, ar tīfu. Pēc viņa nāves 22. februārī K. Čakstes nometnes draugi baltieši piekukuļoja ieslodzīto kolonnas priekšnieku un sarīkoja LU civiltiesību profesoram daudzmaz pienācīgu apbedīšanu. 

Viņu apbedīja "stāvā pakalnā virs nometnes starp diviem jauniem bērziņiem", no kurienes pavērās skats uz austrumiem, uz Latvijas pusi.

Kapa vietu iezīmēja ar bērza krustu un uzrakstu, taču vēlāk K. Čakstes mirstīgās atliekas pārvietotas. Šobrīd tās atrodas Kašupskas Grenšā Nāves marša upuru kolektīvajā kapsētā, apbedījumā "Z-V-23", pie kura uzstādīta piemiņas plāksne.

"Brīvā Zeme", 1925. gada 21. februārī

Moderniecībām. Ledus trūkuma dēļ mūsu moderniecībām nākas šogad atrisināt svarīgu jautājumu: kā izlīdzēties un ko darīt, lai karstajos vasaras mēnešos varētu ražot pirmklasīgu eksportsviestu un lai ledus trūkuma dēļ nebūtu jācieš lieli zaudējumi uz katras otrā šķirā ieskaitītas mucas (starpība uz mucas sniedzas pie 500 rubļiem). Sevišķi nopietns šis jautājums tām moderniecībām, kuras ražo lielākus vairumus eksportsviesta (vairāk par 300 mucām gadā ražo Latvijā 58 moderniecības), jo nav jāaizmirst, ka 43 procenti sviesta tiek ražoti karstajos vasaras mēnešos. 

Apmierinošā kārtā atrisināt šo jautājumu varēs gan tikai tā, ka lielās kopmoderniecības ierīkos pēc Dānijas parauga (no 1700 moderniecībām 900) savas saldētavas jeb vēsinātavas. 

Šādas saldētavas ierīkošana maksā pašlaik ap 200 000-300 000 rubļu. Dānijā lielākā daļa moderniecību ierīkotas ar slavenajām dāņu Thomas Ths Sabroe&Co (Ārhusa) mašīnām. Tā kā fabrika siltās ziemas dēļ ar pasūtījumiem galīgi apkrauta, tad mūsu moderniecībām būtu cerība šopavasar dabūt tādus 20 saldētavu mašīnu komplektus, un arī tikai tad, ja pasūtījumi tiktu nodoti ne vēlāk par 7. martu.