Rīgas dome 18. decembrī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības atkritumu šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un iedzīvotāju informēšanai, informē pašvaldība.
Pašvaldībā norāda, ka šķiroto atkritumu apjoms Rīgā turpina pieaugt —
ja 2019. gadā tie veidoja piekto daļu no sadzīves atkritumiem, tad 2025. gada pirmajā pusē jau sašķiroti 43% no kopējā apjoma.
Jaunie noteikumi iecerēti, lai šo tendenci nostiprinātu un vienlaikus uzlabotu arī lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu.
No 2027. gada 1. marta papīra, plastmasas un metāla atkritumu šķirošana kļūs obligāta visiem atkritumu radītājiem. Tāpat
visām mājsaimniecībām būs jānodrošina bioloģisko atkritumu konteineri,
izņemot gadījumus, ja bioloģiskie atkritumi tiek kompostēti savā īpašumā. Kompostēšana turpmāk būs atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.
Jaunie noteikumi nosaka arī minimālo konteineru izvešanas biežumu — nešķirotajiem, kā arī papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem izvešana būs jānodrošina vismaz reizi astoņās nedēļās, savukārt bioloģiskajiem atkritumiem — ne retāk kā reizi četrās nedēļās. No 2027. gada marta
atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu maksas noteiktā biežumā mazgāt un dezinficēt konteinerus,
kā arī nodrošināt atkritumu izvešanu brīvdienās un svētku dienās, sākot no pulksten 7.00.
Būtiskas izmaiņas skar arī informācijas pieejamību — daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs regulāri jāinformē iedzīvotāji par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanas kārtību, lielgabarīta un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanu, kā arī apsaimniekošanas izmaksām. Jaunajos noteikumos precizēta arī liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, paredzot, ka to savākšanas organizēšana jāsaskaņo ar mājas kopību, bet atkritumus drīkst novietot norādītajā vietā ne agrāk kā 24 stundas pirms izvešanas.
Aptauja
Vai jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.1 °C









































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








































































