Ja esat zaudējis darbu, bet profesija apgūta darba vidē, tad bez atbilstošas izglītības un profesiju apliecinoša dokumenta ir visai sarežģīti atrast jaunu darbu. Taču ir gaisma tuneļa galā – par iespējām iegūt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu bez sēdēšanas augstskolas vai arodskolas solā, turklāt par velti, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Izrādās, ka, pat ja nevienu dienu neesat studējis universitātē vai koledžā, tik un tā ir legāla iespēja, kā iegūt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Agnese Koha, Nodarbinātības valsts aģentūras vecākā eksperte stāsta: “Ja cilvēks ir ilgstoši strādājis kādā darba vietā, labi apguvis savu darbu, bet iepriekš nav to mācījies, tad nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, šis cilvēks iegūst apliecinājumu savām dzīves laikā apgūtajām zināšanām, iegūstot valsts atzītu profesionālas kvalifikācijas dokumentu.”
To var veikt jebkuras profesijas pārstāvis, piemēram, autoatslēdznieks, pavārs, viesmīlis, datorspeciālists vai cits, kurš profesionālās iemaņas apguvis pašmācības ceļā vai mācījies no kolēģiem, taču profesiju apliecinoša dokumenta viņam nav bijis. Piemēram, Gulbenes iedzīvotāja Ilze strādājusi par aprūpētāju. Kad īslaicīgi bijusi bezdarbnieka statusā, izmantojusi iespēju nokārtot eksāmenu un iegūt aprūpētājas kvalifikāciju apstiprinošu dokumentu.
Profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguve atspoguļojoties arī uz algas lielumu un stundas likmi. Par eksāmenu jeb kompetences novērtēšanu samaksa atšķiras atkarībā no izvelētās profesijas un grupas lieluma, kas kārto eksāmenu. Vidēji tie ir 50–60 eiro, taču par eksāmenu samaksāto naudu klientam atdod Nodarbinātības valsts aģentūra.
Lai klients varētu pretendēt uz NVA atbalstu, vispirms jāiegūst bezdarbnieka statuss, jāsameklē iestāde, kas piedāvā šo profesionālās kompetences novērtēšanu, ar to jāsazinās, jāvienojas par eksāmena laiku.
Darba devēji nesmādējot darbiniekus, kas profesionalitāti apliecinošu dokumentu ieguvuši šāda ceļā, jo eksamināciju veic un izsniedz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu valsts akreditētas izglītības iestādes. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka Latvijā pašlaik trūkst ap 100 tūkstošiem nodarbināto.
Plašāk skaties video:
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.1 °C











































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































