Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, strauji pieaug otrā tipa cukura diabēta izplatība. Statistika – 2010. gadā uzskaitē bija apmēram 67 tūkstoši, bet 2022. gadā jau 92 tūkstoši pacientu. Diemžēl slimības sākotnējā stadijā simptomi var būt pavisam nemanāmi, tādēļ 65% gadījumu to diagnosticē tikai tad, kad jau radušās komplikācijas.

Riska faktors – dzīvesveids

Tā ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs (normāls glikozes līmenis ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l) un ar to saistītie veselības traucējumi. Otrā tipa diabēts ir visbiežāk sastopamā diabēta forma, kas rodas insulīna rezistences dēļ. Tas nozīmē, ka organisma šūnas nespēj to atbilstoši izmantot un glikozes līmenis asinīs paaugstinās. Visbiežāk slimība skar pieaugušos un vecāka gadagājuma cilvēkus, taču, kā norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane, pēdējos gados ar to saslimst arī bērni ar aptaukošanos un lieko svaru.

"Palielināts risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un smēķētājiem. 

Šos dēvē par ietekmējamiem jeb maināmajiem riska faktoriem, jo katram tos ir iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. No paša cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība – ja ir pirmās pakāpes radinieks ar otrā tipa cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts, jo īpaši, ja ir vēl kāds riska faktors," uzsver Indra Štelmane.

Pēc pērn "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas datiem, 65–72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu. Par to, ka vainojams mazkustīgs dzīvesveids, ir pārliecināti 50%, bet trešais biežāk minētais iemesls – saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana, šādu atbildi par cukura diabēta rašanās iemeslu minējuši 60% aptaujāto jauniešu līdz 30 gadu vecumam. 32% aptaujāto iedzīvotāju slimību saista ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni, diemžēl vecuma grupā virs 60 gadiem par šo saikni zināja tikai 25%.

Kāpēc slimība ir tik bīstama

Glikozes līmeņa paaugstināšanās rada izmaiņas organisma asinsvados, sašaurinot to sieniņas. Taču pa asinsvadiem uz audiem tiek nogādātas visas dzīvībai nepieciešamās vielas. Ja asinsvadi sašaurinās, tiek traucēta orgānu apgāde ar skābekli un barības vielām. 

Slimojot ar diabētu, cieš visi asinsvadi, taču vienam pacientam vairāk tiek skarti acu, bet citiem – galvas smadzeņu, sirds, nieru asinsvadi.

Pētījumu dati liecina, ka cilvēkiem ar cukura diabētu ir aptuveni divas līdz trīs reizes augstāks miokarda infarkta un sešas reizes – sirds mazspējas attīstības risks nekā vidēji populācijā. Biežākie iemesli sirds mazspējas attīstībai ir koronāra sirds slimība, īpaši pārciests miokarda infarkts, un diabētiska kardiomiopātija, kas attīstās apmēram 12% cilvēku ar cukura diabētu.

Paaugstināta glikozes līmeņa dēļ tiek veicināta arī trombu veidošanās. Asinsvadu sašaurināšanās kopā ar paaugstinātu asinsspiedienu un trombu veidošanās risku var beigties ar insultu (cukura diabēta pacientiem tas ir līdz pat sešām reizēm augstāks), traucētu asinsriti kājās – lielo un mazo asinsvadu bojājumiem, kā arī perifēro neiropātiju jeb nervu galu bojājumiem un tā saukto diabētisko pēdu.

Mūsdienās arī nieru bojātāju saraksta pirmajā vietā ierindojies otrā tipa cukura diabēts un prediabēts jeb metabolais sindroms. Bieža šo slimību komplikācija ir hronisks nieru bojājums – diabētiskā nefropātija. Tā attīstās aptuveni 10–40% otrā tipa cukura diabēta pacientu, vēl daļai rodas izmaiņas acs tīklenes sīkajos asinsvados, kuriem progresējot iestājas redzes zudums.

Saskaņā ar cukura diabēta pacientu reģistra datiem pērn vairāk nekā tūkstoš pacientiem tika veikta aortokoronārā šuntēšana vai angioplastika, 680 – ārstēts miokarda infarkts un gandrīz tikpat – insults, veiktas teju 70 kāju amputācijas kā zem, tā virs ceļa locītavas.

"Jo vēlāk slimība tiek atklāta, jo vairāk attīstās komplikācijas. Tās visas varētu novērst vai vismaz attālināt to rašanos, ja slimība tiktu agrīni diagnosticēta un tiktu sākta savlaicīga un efektīva ārstēšana," 

uzsver Indra Štelmane, piebilstot – ja ir jau attīstījušās komplikācijas, ārstēšana gan pašam pacientam, gan valstij izmaksā daudz vairāk. Ārstējot cukura diabētu ar jaunākās paaudzes medikamentiem, kontrolējot glikozes līmeni asinīs, iespējams nodzīvot ilgāk, saglabājot labu dzīves kvalitāti un darbaspējas.

Otrā tipa diabēts un tā ietekme

  • 80% gadījumos 2. tipa cukura diabētu var novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.
  • 40 gadu vecumā, bet pēc 45 gadiem – reizi trijos gados (ja nav cukura diabēta riska faktoru), ir pieejama valsts apmaksāta pārbaude – cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.
  • Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, tad cukura līmeņa noteikšana jāveic katru gadu.
  • Vismaz puse cilvēku, kam jau ir cukura diabēts, par to nemaz nezina.
  • Diabēta pacientiem (neatkarīgi no diabēta tipa) insults attīstās agrīnāk nekā cilvēkiem bez diabēta.
  • Galvenās sirds un asinsvadu slimību izpausmes ir koronārā sirds slimība, galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kāju asinsvadu ateroskleroze.
  • Apmēram pusei pacientu diagnozes noteikšanas brīdī lielajās artērijās jau ir attīstījusies ateroskleroze.
  • Diabēta pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām dzīves ilgums samazinās par 12 gadiem.
  • Sirds un asinsvadu slimības ir nāves cēlonis 60–80% otrā tipa cukura diabēta pacientiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.