23 °C
"Mūsu valsts gatavojas pieņemt lēmumu atteikties jebkurā veidā sarunāties ar apmēram 30% iedzīvotāju," tā paziņojis no "Saskaņas" ievēlētais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs.
Tā politiķis raksturojis ieceri atteikties no valsts finansētiem medijiem krievu valodā, kā to paredz pērn Saeimas pieņemtā Nacionālā drošības koncepcija. Viņš centies pretstatīt Latvijas nostāju Igaunijai un Lietuvai, jo "Igaunija iegulda miljonus raidījumiem krievu valodā radio un televīzijā, Lietuvā, kur krievvalodīgo iedzīvotāju ir nesalīdzināmi mazāk, arī pastāv sabiedriskie raidījumi krievu valodā".
Ušakovam lūdzu precizēt, kur viņš ņēmis to, ka valstī ir 30% krieviski runājošu iedzīvotāju, kuri nespēj sazināties un saprast informāciju valsts valodā. Taču EP deputāts nevēlējās izvērst plašāk savu skaidrojumu, jo viss jau tāpat esot skaidrs. "Šajā video viss ir precīzi paskaidrots. Jūs varat to pārtulkot un izmantot tālāk," atbildēja Ušakovs.
"Saskaņas" valdes līdzpriekšsēdētājs Ušakovs kopš savas politiskās karjeras sākuma neatlaidīgi ir cīnījies par krievu valodas pozīciju stiprināšanu, kas vienmēr bijusi arī Kremļa interesēs, un turpina to darīt joprojām.
Taču, kā viņa teiktais par 30% iedzīvotāju, "kurus Latvijas valsts ignorē", atbilst statistikai?
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Ušakova paustais ir tālu no patiesības. CSP 2022. gadā veiktajā apsekojumā "Pieaugušo izglītība", kas sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja izstrādātajai metodoloģijai, secināts, ka 89,3% iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā, kuru dzimtā valoda nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā. Starp iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir pirmā vislabāk apgūtā svešvaloda, 36% to pārvalda gandrīz brīvi, tikpat procentuāli daudz spēj tekoši sazināties, 24% saprot latviešu valodu un izmanto sarunvalodas frāzes, bet tikai četri procenti ir tādu iedzīvotāju, kuri slikti saprot latviešu valodu un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes. Vislielākais latviešu valodas kā svešvalodas pratēju īpatsvars ir Kurzemes reģionā (93%) un Rīgā (92%), bet viszemākais – Latgalē (82%). Vidzemē un Zemgalē tas svārstās ap 90 procentiem.
Savus pētījumus veic arī Latviešu valodas aģentūra, un tie notiek ik pēc pieciem gadiem, lai noskaidrotu latviešu valodas situāciju valstī. Aģentūra jau pirms deviņiem gadiem ir secinājusi, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir ievērojami palielinājusies latviešu valodas prasme jeb valodas pratēju skaits kopumā. 1989. gadā latviešu valodu prata tikai apmēram 23% mazākumtautību pārstāvju, bet 2014. gadā – jau apmēram 90%. Pēdējā veiktajā pētījumā no 2016. līdz 2020. gadam konstatēts, ka
krievu valodā runājošo respondentu vidū vecumā no 18 līdz 74 gadiem tikai 17% ir vājas latviešu valodas zināšanas, bet valsts valodā neko nesaprot tikai pieci procenti cilvēku, kuri ikdienā sazinās krievu valodā.
"Deviņdesmito gadu beigās visu profesiju pārstāvjiem bija ļoti daudz bezmaksas latviešu valodas kursu: mediķiem, politiķiem, jaunkareivjiem, ugunsdzēsējiem, pedagogiem un citām profesijām. Arī tagad par valsts valodas apguves kursiem ir liela interese. Piemēram, Rīgas domes izsludinātajos kursos visas vietas ir aizpildītas jau līdz pusdienas laikam," stāsta LVA izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne.
Arī šomēnes Rīgas pilī rīkotajā diskusijā par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību izskanēja, ka vairākums krieviski runājošo saprot valsts valodu. "Pēc aptaujām, ko valodnieki ir izdarījuši, secināms, ka 95% Latvijas iedzīvotāju saprot latviešu valodu," sacīja bijušais Valsts prezidents Egils Levits. Ja kāds ignorē informāciju valsts valodā, tad tā ir viņa paša izvēle, nevis valsts lēmums.
