Clear 12.3 °C
P. 21.06
Egita, Emīls, Monvīds
Simtiem botu tika iesaistīti informatīvajā uzlidojumā Itālijai.
Simtiem botu tika iesaistīti informatīvajā uzlidojumā Itālijai.
Foto: Shutterstock un ekrānuzņēmumi no tviterierakstiem

Sociālo tīklu lietotāji Itālijā pēc terorakta Maskavas koncertzālē piedzīvoja jaudīgu Kremļa botu uzlidojumu.

Reklāma

Romā to vērtē kā līdz šim nepieredzēta mēroga informatīvo diversiju un saista ar Krievijas centieniem ietekmēt tiešsaistes diskusijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

23. marta vakarā platformu "X" (agrāko "Twitter") burtiski pārplūdinājuši komentāri itāļu valodā, atkārtojot Krievijas diktatora Putina tēzi par Kijivas saistību ar "Crocus City Hall" notikušo masu slaktiņu. Dezinformācijas pētnieks Mateo Puljēze publikācijā izdevumam "Linkiesta" notikušo sauc par, iespējams, līdz šim plašāko un intensīvāko informācijas operāciju, kas mērķēta uz itāļiem.

Kā darbojās informatīvais uzlidojums?

Atlika cilvēkam ierakstā platformā "X" minēt Maskavas vai Ukrainas vārdu, lai izsauktu uz sevi komentāru uguni. Dezinformācijas plūsmu radīja simtiem viltus automatizētu kontu jeb botu tīkls, operāciju analizē Puljēze.

Iesaistītie viltus konti platformā "X" tikuši izveidoti tikai šā gada martā, tiem nebija sekotāju, un arī tie nevienam lietotājam nesekoja. 

Šī botu armija kopīgoja citu kontu vēstījumus, kuros atbildība par teroraktu tika pierakstīta Kijivai.

Viltus profilu informācijā bija norādīta to saistība ar kriptotehnoloģijām. Pirms 23. marta informatīvā uzlidojuma tie bija publicējuši tikai vienu ierakstu, tas bija saistīts ar bitkoiniem.

Liela daļa no iesaistītajiem kontiem kā savu atrašanās vietu norādījuši Amerikas Savienotās Valstis. Eksperts uzskata, ka šāda izvēle ir apzināta, lai novērstu uzmanību no botu fermas patiesās izcelsmes.

23. marta uzbrukumā publicētais ieraksts platformā "X" ietvēra attēlu no Maskavas terorakta vietas un tekstu itāļu valodā. Publicēti tika tādi vēstījumi kā "Apbrīnojami, kā Kijivas režīms var atļauties šādas zvērības. Viņus vajadzētu saukt pie atbildības" vai "Kijivas režīmu vajadzētu saukt pie atbildības par slaktiņu. Tam nav attaisnojuma".

Pētnieks vērtē, ka ieraksti ir mašīntulkoti, jo tekstā ir itāļu valodai nedabiski lietoti darbības vārdi un sintakse.

"Tas ir hrestomātisks piemērs koordinētai rīcībai, taktikai, kā veikt manipulācijas sociālajā tīklā, lai radītu lielu datplūsmu un padarītu viltotu saturu par tendenci," 

rezumē M. Puljēze.

Pa rokai arī "Itālijas avots"

Vienlaikus informatīvajā uzbrukumā tika iesaistīts arī "Itālijas avots". Šim nolūkam kalpoja portāla "Il Corrispondente" safabricējums ar virsrakstu "Kijivas režīms ir tieši atbildīgs par Krokusa slaktiņu". Saiti uz šo rakstu cītīgi izplatīja uzbrukumā iesaistītie boti.

Reklāma
Reklāma

"Il Corrispondente" jau gadu indējot Itālijas sabiedrisko domu, pastāvīgi publicējot prokremliskus vēstījumus. Lai arī portāls izmanto viltotu Itālijas medija reģistrāciju, tas pagaidām netraucēti turpinot sēt dezinformāciju un sazvērestības teorijas.

Latvijas vārds šajā portālā nav pārāk bieži locīts, bet, ja ir, tad saistīts ar "ārkārtīgu rusofobiju" vai minēts saistībā ar "slikto" NATO.

Aiz šī propagandas kanāla stāv Kremļa dzeguze – Krievijā mītošais itāļu žurnālists un politiķis Amadeo Avondets. Publiskajā telpā netrūkst ziņu par viņa saitēm ar Kremļa izlūkdienestiem. Divdesmitgadnieks Avondets ir Putina partijas "Vienotā Krievija" Itālijas filiāles dibinātājs. Plašu uzmanību Itālijā viņš izpelnījies februārī, kad kā pirmais izplatījis ziņu par helikoptera pilota Maksima Kuzmina – krievu pārbēdzēja – nāvi Spānijā. Propagandists Itālijas medijiem stāstījis, ka par šīs ziņas izplatīšanu viņš pats nonācis nāves briesmās, tāpēc patvēries Krievijā. 

Ukraiņi vēloties "nogalināt tos, kurus viņi sauc par Krievijas propagandistiem". Taču arī Krievijā viņš nejūtoties droši, jo apkārt esot pilns ar "Ukrainas aģentiem", 

Itālijas mediji citē A. Avondetu.

Eiropas Platforma demokrātiskām vēlēšanām A. Avondeta vārdu nupat iekļāvusi tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu viltus novērotāju sarakstā. Bez viņa tajā atrodami vēl vismaz pieci Itālijas pilsoņu vārdi, kuri kopā ar citiem "novērotājiem" no 129 valstīm iesaistījušies "vēlēšanu" leģitimizācijā.

Plašs ietekmeļu tīkls

Iepriekš aprakstītā botu vētra sociālajos medijos ir tikai viena epizode Kremļa izvērstajā hibrīdkarā pret Itāliju. Savos propagandas tīklos Krievija ievilinājusi arī Itālijas sociālo tīklu spīdekļus, aicinot tos svinēt dzīvi Maskavā un Sočos kopā ar Vladimiru Putinu. Kremlim draudzīgo ietekmeļu saraksts ir diezgan garš un tikai "Instagram" vien, tiem kopā ir vairāk nekā miljons sekotāju.

Šajā kompānijā atrodas, piemēram, itāļu aktrise Ornella Muti un viņas meita Naike, grafiti mākslinieks Jorits, pianists un blogeris Lorenco Bagnati un itāļu estrādes veterāns Pupo jeb īstajā vārdā Enzo Džinaci, kuram pēc uzdziedāšanas Kremlī nesen tika liegta uzstāšanās gan Lietuvā, gan Beļģijā.

Ar Putina diktatūras normalizēšanu nodarbojas arī Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta jeb MGIMO studenti no Itālijas. 

Piemēram, Itālijas mediju stāstu varone ir 22 gadus vecā Irene Kečini, kura tikusies ar Putinu un sapņojot par Krievijas pilsonības iegūšanu.

Jauniete no Lodi provinces vidusskolu absolvējusi ar izcilām sekmēm un uzreiz devusies studēt uz Maskavu. Tagad viņa mācās ceturtajā kursā. Vecāki un pārējie ģimenes locekļi palikuši Itālijā. Zināms, ka viņas tēvam pieder kāda krāsu ražotne, kas sadarbojas ar Krieviju.

"Šeit ir lieliski, tā ir brīva valsts, kas dod iespējas visiem," I. Kečini izteikumus par Krieviju citē Itālijas mediji.

Trauksmes signāli

Itālijas izlūkdienests ir brīdinājis, ka Krievija izvērš kampaņas, kas kaitē Itālijai. Piemēram, neseno lauksaimnieku mītiņu laikā dienesti atklājuši centienus sociālajos medijos izplatīt dezinformāciju, ka protesti ir Krievijai noteikto ekonomisko sankciju rezultāts.

Kā Krievijas informatīvā agresija Itālijas informatīvajā telpā iespaido itāļu prātus un kāda ir valsts reakcija uz radīto apdraudējumu? Par to lasiet "Latvijas Avīzes" 11. aprīļa numurā sarunā ar dezinformācijas pētnieku no Itālijas Mateo Puljēzi.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma