Pateicoties Nākotnes atbalsta fondam, astoņos Latvijas dievnamos šobrīd atdzimst ne tikai konkrēti objekti un mākslas darbi, bet izgaismojas pagātne un katras vietas unikalitāte, un daudzas neatkārtojamas kultūras vērtības atkal nonāk sabiedrības apritē.
Dievnamus, par kuriem stāstīsim un kur patlaban, pateicoties Nākotnes atbalsta fondam, atjauno sakrālās vērtības, vieno fakts, ka tie ir darbojušies bez pārtraukuma un, pateicoties sakrālās dzīves nepārtrauktībai, ir labi uzturēti, kopti un godāti.
Finansējums paredzēts Lašu baznīcas altārgleznas restaurācijai, Grīvas katoļu baznīcas svētbildes/ikonas tīrīšanai, konservēšanai un restaurācijai, Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nama logu restaurācijai un Drustu baznīcas ērģeļu atjaunošanai.
Savu Kristu mēs neatdosim!
3000 eiro altārgleznai "Kristus augšāmcelšanās"
Lašu luterāņu dievnams Eglainē ir Sēlijas rota un sevi Latvijas kultūras kartē pieteicis kā daļa no spēcīga tandēma – Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca un Stendera muzejs.
Abi ir pavisam blakus, abi saistīti ar Gothardu Frīdrihu Stenderu, sauktu par veco Stenderu, abu dvēsele un motors ir kultūras darba pensionārs Miervaldis Brodovs, kurš baznīcā ir pērminderis (mācītāja palīgs) trešajā paaudzē.
Kopā ar kundzi Ilgu viņi mācītāja mājā ir izveidojuši Stendera muzeju un rūpējas gan par ēku sakoptību, gan par pētniecību, ekspozīciju, cilvēku piesaisti un pasākumiem. Muzejs un baznīca tad darbojas rokrokā. Stenderu dzimta te kā mācītāji kalpoja aptuveni simts gadus, bet pirms 309 gadiem mācītāja mājā piedzima Gotfrīds Frīdrihs, kurš bauru apgaismošanai deva ne tikai Dieva vārdu, bet arī daudz praktiskākas lietas – gramatiku, mācību grāmatas un tehniskus izgudrojumus. Taču baznīcas ēkai ir savs stāsts.
"Cik labi, ka mūsu baznīca ir tik balta! Zemniekiem tā noteikti bija arī bijības krāsa, mums tagad simbolizē gaismu un kultūras saliņas ideju. Tā uzbūvēta 1806. gadā pēc Reinholda fon Klopmana pasūtījuma, bet 1888. gadā ar Tīzenhauzenu dzimtas palīdzību tika labiekārtota. Pats unikālākais no tā laika ir luterāņu dievnamiem neraksturīgs trīs daļu altāris. Tāpēc mums ir nevis viena, bet veselas trīs altārgleznas!" lepojas Miervaldis, kuru uz baznīcu kā bērnu atveda vispirms vectēvs, tad tēvs.
Jā, visus padomju laikus draudze darbojās, un bija laiks, kad Lašu draudzei tikai pievienoti arī Ilūkstes luterāņi, kamēr viņu dievnamā bija sporta zāle. Lašos atkāpe no sakrālās funkcijas ir bijusi vien kara laikā.