Baltijas jūras attīrīšanu no nozaudētiem zvejas rīkiem jeb "spoku tīkliem" sākusi kompānija "Neste Latvija" kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru. Projekts bijis tehniski gana sarežģīts.

Tas norisinājies aptuveni 3,6 kilometru attālumā no Engures ostas, kur atklāts nogrimis velkonis, ap kuru aptinušies zvejas tīkli. Tā kā kuģa vraks atrodas 20 metru dziļumā, jūras attīrīšanas process bijis jo īpaši sarežģīts, ko veikuši atbilstoši sagatavoti tehniskie nirēji.

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis teic, ka kuģa vraku, ap kuru aptinušies nozaudētie zvejas rīki, speciālisti atklājuši jau pirms trīs gadiem, tomēr nebija iespējams neko darīt, jo tas bija ne tikai tehniski sarežģīts process, bet bija nepieciešami arī finanšu resursi. "Neste Latvija" piešķirtie līdzekļi "spoku tīklu" projektam ļāvuši piesaistīt nepieciešamos profesionāļus un sagatavot tehnisko aprīkojumu. Nogrimušais velkonis, ap kuru bija aptinušies zvejas tīkli, jūras dzelmē, visticamāk, nonācis pirms Otrā pasaules kara, līdz ar to tīkli bija teju ieauguši vrakā un, lai tos atkabinātu, nirējiem tie bija ar šķērēm pa gabaliņam jānogriež nost. Attīrīšanas darbi norisinājušies 20 metru dziļumā, kur redzamība neliela, tāpēc liela daļa darbu bija jāveic "uz tausti", ko spēj vien profesionāli un speciāli apmācīti nirēji. Darba gaitu ietekmējuši arī laikapstākļi, vēja virziens un ūdens temperatūra. 

Nirēji pie "spoku tīklu" izcelšanas strādājuši divas dienas, vienā piegājienā zem ūdens pavadot vien 45–50 minūtes, jo 20 metru dziļumā ilgāk uzturēties zem ūdens esot bīstami dzīvībai. 

Pēc tam kad tīkli no velkoņa nogriezti, tie ar speciālu piepūšamu boju palīdzību pacelti virs ūdens un nogādāti Engures ostā. Tīkli izgatavoti no kaprona, viens bijis luču tralis, ko 70. gados izmantoja luču zvejošanai, bet pārējie divi – reņģu traļi, aptuveni 40 gadus veci.

RTU Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Astrīda Rijkure skaidro, ka tīklu izcelšana no jūras dzelmes ir būtisks, bet ne noslēdzošais etaps jūras attīrīšanas projektā. Esot svarīgi izvērtēt iespējas, kā šo piesārņojuma avotu iespējams videi draudzīgi pārstrādāt. Šī iemesla dēļ daļa no izcelto tīklu fragmentiem tikšot nogādāti RTU Latvijas Jūras akadēmijas rīcībā, lai izpētītu tīklu saturu, izvērtētu mikroplastmasas daudzumu, kā arī aicinātu studentus piedāvāt risinājumus, kā "spoku tīklus" izmantot otrreizējā pārstrādē.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.