Sapņu tulkošana, neraugoties uz visām psihoanalīzes pretenzijām vai Freida un Junga atziņām, ir un paliek stipri diskutabla nodarbošanās, jo zemapziņas "procesora" darbību cilvēcei pagaidām nav izdevies iedabūt pārskatāma algoritma rāmjos.

Reklāma

No vienas puses, tas atbrīvo rokas visiem skaidrotgribētājiem, bet, no otras, paver arī plašas iespējas radīt mākslā aizraujošus un jēgpilnus darbus, kuri mums palīdz labāk izprast tā saucamo Zeitgeist (Laika gars – vācu val.).

Kurš gan šodien pateiks, par ko patiesībā sapņoja Šekspīrs 1595. gadā, pildot kāda Elizabetes galminieka pasūtījumu un rakstot "Sapni vasaras naktī"? Varam tikai minēt, taču lugas mistiskajā gaisotnē caur savā laikā, iespējams, atpazīstamu sabiedrības pārstāvju rīcību autors ir ieplūdinājis cilvēkā iekodēto prāta un dabisko instinktu slēpto spēli, kura līdz pat šai dienai nav mainījusies ne par mata tiesu. Laikam ejot, atkarībā no apstākļiem tajā mainās tikai spēku samērs un mūsu rīcības izpausmes, kas attiecīgi, pateicoties dvēseles svārstīgumam un nepastāvīgumam, spēj izmainīt mūsu dzīvi pat globālos mērogos.

No kreisās: Imants Strads (Lauka virtuves sagādnieks Badmira, Siena), Andris Bulis (Dižkareivis Gliters, Lauva), Kaspars Dumburs (Ierindnieks Dibēns, Pirams), Toms Veličko (Režisors un dramaturgs, un trupas vadītājs Knauķis), Mārtiņš Meiers (Sakarnieks Stabule, Tizbi) Viestura Kairiša iestudētajā izrādē "Sapnis vasaras naktī".

Balstoties uz līdzīgu premisu un iedvesmojoties no Jana Kota esejā "Titānija un ēzeļa galva" ietvertajiem pārspriedumiem, Viesturs Kairišs Dailes teātrī piedāvā publikai izbaudīt visai negaidītu versiju par vienu no pasaulē visvairāk iestudētajām Šekspīra komēdijām "Sapnis vasaras naktī". Uzreiz arī būtu jāpiebilst, ka viņa totālā interpretācija ir pilnīgs pretstats ierastajiem lugas lasījumiem, kas pārņēma pasaules skatuves pēc leģendārā Pītera Bruka iestudējuma 1970. gadā, un smiekliem tajā ir atvēlēta vien pastarpināta loma, lai īstajos brīžos atgādinātu, ka esam taču teātrī. Režisoriskais koncepts izrādē veido strikti izteiktu ierāmējumu lugas sižetiskajiem pavērsieniem, ar kuru palīdzību Kairišs cenšas padarīt mazliet caurspīdīgāku šodienas varas dinamiku un parādīt to, kas notiek, kad mēs ļaujam savām dvēselēm ieslīgt vienaldzības un tumšāko dziņu dūksnājā. Teksts, protams, atbilstīgi modernā teātra prasībām ir krietni īsināts un ar Matīsa Gricmaņa atzīstamu līdzdalību pielāgots režisora mērķiem, nelaužot lugas struktūras iekšējās likumības. Tas ir nozīmīgs faktors iestudējuma veiksmei. Kristapa Kramiņa veidotā scenogrāfiskā telpa ir vairāk funkcionāla nekā darbības vietu raksturojoša, un estētiski tehnoloģiskie risinājumi tajā labi papildina aktierspēles semantisko lauku, pamazām pārvēršoties par tādu kā Dailes stilistisko zīmolu.

Izrāde sākas ar negaidīti intriģējošu ainu – Tēzejs (Gints Grāvelis) ar milzu piepūli uzstīvē uz skatuves paklājā ietītu nupat uzvarēto amazoņu valdnieci Hipolitu (Marta Lovisa Jančevska) un jūsmīgi paziņo, ka precēs viņu. Kāzas noliktas pēc četrām dienām, tās būs varenas un līksmas, tāpēc sākam jau gatavoties svētkiem. Egejs šo mirkli izmanto, lai pasūdzētos par savu nepaklausīgo meitu Hermiju, kas negrib precēt Demetriju, jo mīl Lizanderu. Tēzejs saka, ka tēva griba tomēr jāpilda, jo pretējā gadījumā viņai saskaņā ar kara laika likumu draud nāve. Visi varoņi ir tērpti militārās formās, dialogi ir īsi un aši, un tiem cauri vijas subordinācijas diktētie toņi. Skarba perspektīva, no kuras Hermija un Lizanders cer izvairīties dezertējot, un abi norunā naktī satikties mežā. Helēna par to izstāsta Demetrijam, kas savukārt izlemj sekot bēgošajam pārim, lai saskaņā ar sižetu visi satiktos Oberona un Titānijas karaļvalstī.

Tuvplānā – Ieva Segliņa Titānijas, laumu karalienes, lomā un Arturs Krūzkops Oberona, laumu karaļa, tēlā.

Maģiskā laumu karaliste uz skatuves ne ar ko neatšķiras no teatrāli reālās pasaules, un tajā valda tās pašas cilvēciskās kaislības un vājības. Oberons ir sakašķējies ar Titāniju "skaistā indiešu zēna" dēļ un solās viņu kārtīgi pārmācīt. Akcijas īstenošanu viņš uztic veiklajam un izmanīgajam Pakam, kuru izrādē dēvē par Pasku un kā dzimumu mainošu būtni atveido Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Aktrises spēle šajā publikas iecienītajā lomā ir azartiska, izaicinoša un pilna ar scēniski atjautīgi adresētiem mājieniem, kas kacina mūsu priekšstatus par masu kultūras izcilajiem sasniegumiem. Kaut arī Pasks skaitās labais gariņš, savās izdarībās viņš var būt arī nežēlīgs. Misēkļi ar "mīlas suliņu" viņu īpaši nesatrauc, no Oberona dusmām viņš nebaidās un Titānijai liek pārdzīvot visai pazemojošu "mīlas aktu" ar "ēzeļgalvu". Kā saka, katrai galvai ir savs kakls, kas to groza, un vairākās epizodēs režisors liek noprast, ka Oberona galvai šo funkciju pilda tieši viņš.

Kas attiecas uz mīlētāju četrinieka – Lizandera (Kārlis Arnolds Avots), Demetrija (Niklāvs Kurpnieks), Hermijas (Madara Viļčuka) un Helēnas (Katrīna Grīga) – izdarībām tārpu un tarakānu pilnajā burvju mežā, jāsaka, ka aktieru atveidoto tēlu rīcības motivācijas ir pavisam vienkāršas – par mīlestību tiek uzskatīta iekāre un manipulācijai izmantota ķīmiska viela. Mūsdienīga situācija, kuru savulaik labi aprakstījis Salmans Rušdi: "Čaļi vairs īsti nezina, kā, kad vai kur pieskarties meitenēm, un meitenes tikpat kā neatšķir iekāri no uzbrukuma, flirtu no apvainojumiem, mīlestību no seksuālas izmantošanas." Īsinātais teksts ļauj aktieriem gana pārliecinoši izspēlēt straujās situāciju maiņas, kurās vārdi vairs nav jūtu un domu izpausmes, bet tikai skaņas, kas dzenā cilvēkus šurpu turpu.

Amatnieku izrāde ir tāds kā lugas komiskais kodols, kurā Šekspīrs ielicis savu "muļķības slavinājumu", un tā prasa nopietnu iztēles piepūli gan no režisora, gan aktieriem. Kairišs saskaņā ar konceptu uzticot to rotas "dižākajiem" karotājiem, kurus uz skatuves vienlīdz atjautīgi un profesionāli izspēlē Toms Veličko, Kaspars Dumburs, Andris Bulis, Mārtiņš Meiers un Imants Strads, šīm komiskajām ainām ir piegājis ļoti radoši un atradis ne vien teicamu izpildījuma manieri, bet arī visa iestudējuma fināla risinājumu. Teju vai apokaliptiskās izrādes beigas ir nevainojami traģikomiska šodienas saraustītās pasaules bilde, kas mudina skatītāju uzdot sev ne vienu vien āķīgu jautājumu. Kairišs vienkārši piespiež publiku no cita leņķa palūkoties uz tām patiesībām, puspatiesībām un meliem, ar kuriem ikdienā manipulē mediju un tīklu ziņas, mērķtiecīgi veidojot vienkāršā cilvēka izpratni par globālajām pasaules norisēm. Arī tā ir viena no mākslas funkcijām, un viņa skarbā interpretācija, kas uz skatuves darbojas kā labi ieeļļota militārā mašīna, to realizē lieliski.

Uzziņa

Viljams Šekspīrs, "Sapnis vasaras naktī", iestudējums Dailes teātra Lielajā zāle

  • Režisors Viesturs Kairišs, dramaturgs Matīss Gricmanis, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmumāksliniece Baiba Litiņa, horeogrāfe Anna Abalihina, komponists Jēkabs Jančevskis, gaismumākslinieks Reinis Zalte, videomāksliniece Viktorija Martjanova.
  • Lomās: Gints Grāvelis, Marta Lovisa Jančevska, Lauris Subatnieks, Kārlis Arnolds Avots, Niklāvs Kurpnieks, Madara Viļčuka, Katrīna Griga, Arturs Krūzkops, Ieva Segliņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa u. c.
  • Nākamās izrādes: 19., 20. februārī.

Viedokļi

Lelde Brikmane: "Sapnis vasaras naktī" ir pārspējis "Melno spermu"!!!! Likās, ka tas nav iespējams. Zombiji, transgenderisti un sekss uz skatuves. Oriģinālteksti piesmieti manā izpratnē. Biļetes pirmajā rindā bija stipri par tuvu, lai redzētu kopainu, varbūt labi, ka tā. Rezumē neseko, jo aizgājām prom pēc pirmā cēliena. Kur pazudusi vēlme doties pēc skaistuma un romantikas? Ikdienai uz skatuves nav ne smaržas, ne garšas manā izpratnē. Aktieru ķermeņa valoda un uzstāšanās ir satriecoša! Tikai nesaprotu, kā viņi piekrita šeit spēlēt.

Ina Kārkliņa (no "Instagram"): "Man patīk teātris kā māksla, it īpaši, ja liek domāt, ļauj noticēt, apbrīnot, sajūsmināties. Arī tad, ja liek raudāt vai smieties, riebumā novērsties vai līdzi just. "Sapnis vasaras naktī" ļauj piedzīvot plašu emociju gammu, jo šis nebūs Šekspīrs tradicionālā izpratnē. Paldies visai radošajai komandai! Visi aktieri lieliski, bet mani favorīti šajā izrādē – Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Arturs Krūzkops un Kaspars Dumburs."

astrida84: ""Sapnis vasaras naktī", kas pārvērsts murgā… Vienkārši pretīga un slima Dailes teātra izrāde, ko nācās pamest jau pēc pirmā cēliena. Kauns par aktieriem, kas piedalās trakonama uzvedumā. Pretīgi! Gribas teikt: atdodiet manu naudu par emocionālo vardarbību."

Dailesteatris.lv

Aptauja

Kas jums šķiet svarīgākais, lai cilvēks būtu veiksmīgs?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.