Pētera Krilova filmu izlase skatāma bez maksas

Nacionālā kino centra vietnē "www.filmas.lv" no 5. februāra bez maksas visā Latvijas teritorijā skatāma kinorežisora un pedagoga, Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laureāta par mūža ieguldījumu Pētera Krilova filmu izlase – piecas spēlfilmas un septiņas dokumentālās filmas.

Starp tām ir televīzijas filma "Mana ģimene" (1982) ar Helgu Dancbergu, Uldi Dumpi, Dzintru Klētnieci, Līgu Liepiņu galvenajās lomās. Arī pilnmetrāžas spēlfilma "Sižeta pagrieziens" (1988), kas iedziļinās radošas personības iekšējās cīņās, stāstot par kinorežisoru un scenāristu, kurš pusmūžā aptver, ka pārāk nodevies darbam un zaudējis saikni ar sievu un dēlu. Galvenajās lomās – lietuviešu un igauņu aktieri Ļubomirs Laucāvičs, Jurate Onaitīte un Lembits Ulfsaks.

Kadrs no filmas "Mana ģimene".

Foto: Publicitātes

Spēlfilmu sadaļu papildina divas īsfilmas, abas balstītas latviešu literatūras klasikā un izceļas ar spožiem aktierdarbiem. Filma "Kā mēs aizgājām no mājām" (1986) veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa atmiņu tēlojumiem, kas apkopoti grāmatā "Es stāstu savai sievai" (1946) un atklāj pavisam īsu, bet emocionāli spēcīgu epizodi rakstnieka dzīvē – 1944. gada rudenī, kad Otrā pasaules kara fronte tuvojās Latvijai, rakstnieks ar sievu pameta dzimtās mājas un devās trimdā, visu mantību sakraujot mazos ratiņos, kas pašiem arī jāvelk, jo zirga nav. Galvenajās lomās – Valdemārs Zandbergs un Helga Dancberga, spožā raksturlomā Pēteris Liepiņš.

Otra īsfilma "Maestro" (1990) balstīta Anšlava Eglīša humoristiskajā stāstā, tur temperamentīga un kaprīza ģēnija gleznotāja tēlā spilgti izpaužas leģendārais Eduards Pāvuls, lomās arī Juris Gornavs, Leonīds Grabovskis, Ligita Viduleja.

Kadrs no Pētera Krilova filmas "Leģenda par Jāni Tīdemani".

Foto: Publicitātes

Filma "Leģenda par Jāni Tīdemani" (1998) uzņemta Latvijas kinomākslai ļoti sarežģītā periodā, 90. gadu finansiālo ierobežojumu apstākļos, un veidota sadarbībā ar mākslas zinātnieci Tatjanu Sutu kā scenārija autori. Tā stāsta par nozīmīgu, talantīgu un pretrunīgu personību Latvijas mākslas vēsturē – gleznotāju Jāni Tīdemani un viņa dzīves mīlestībām. Galvenajās lomās – Jānis Elsts, Indra Roga un Vita Vārpiņa.

Starp piedāvātajām Krilova dokumentālajām filmām ir "Starp debesīm un zemi. Augšdaugava" (1994) – poētisks četru gadalaiku vērojums par dažādu tautību un ticību cilvēkiem un paaudzēm "abos Daugavas krastos no Piedrujas līdz Daugavpilij". Par 90. gadu Latviju liecina arī dokumentālā filma "Lieta "Kombināts"" (2002), dokumentējot svarīgu vēstures pagriezienu – Skrundas lokatora slēgšanu un saspridzināšanu. Vēsturisks pētījums plašākā laika periodā ir filma "Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"" (2012) – stāsts par 30. gados uzbūvēto un tālaika Latvijā vienīgo ledlauzi, kuram bija varonīgs un traģisks liktenis. Ļoti personisku lielas mīlestības stāstu atklāj dokumentālā filma "Dina" (2005), kuras centrā ir Liepājas teātra aktieris Jānis Makovskis, kurš pēc traģiska negadījuma jau ilgus gadus ir ratiņkrēslā, un aktrise Dina Lācare, kura visus šos gadus Jāni atbalsta un aprūpē. Līdzīgu iejūtības, līdzjūtības un mīlestības tematiku risina dokumentālā filma "Hekabes jautājums" (2022) – tās varoņi savā rūpju un uzmanības lokā iekļauj smaga likteņa cilvēkus, par kuriem citam nevienam nav daļas. Paša režisora personiskā vēsture atainojas filmā "Klucis. Nepareizais latvietis" (2008), kas atklāj pārsteidzošu stāstu par pasaulē slavenāko latviešu mākslinieku Gustavu Kluci (1895–1938), un "Uz spēles Latvija" (2014), kas savulaik saņēma piecas "Lielā Kristapa" nominācijas un balvu kā gada labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Tā ir reāla pēckara gadu spiegu stāsta un čekas slepeno operāciju atšķetinājums, kam ir vēl ciešāka saistība ar režisora tēva, čekas vajātā pretošanās kustības dalībnieka Osvalda Bileskalna likteni.