2.4 °C
Pagājušajā nedēļā uzzinājām Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominantus un to, ka balvu par mūža ieguldījumu saņems režisors Pēteris Krilovs.
Visvairāk nomināciju – divpadsmit – saņēmusi režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilma "Marijas klusums" un vienpadsmit nominācijas daudzsēriju filma "Pansija pilī". Deviņas nominācijas – daudzsēriju filma "Dumpis" un spēlfilma "Mūžības skartie", savukārt spēlfilmai "Cildenie" – septiņas nominācijas.
Animācijas filmu kategorijā ar septiņām nominācijām pārliecinoši izvirzījusies animācijas filma "Straume", savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar piecām nominācijām ir dokumentālā filma "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks".
Šogad nominantus vērtēs starptautiska žūrija, un laureātus paziņos 4. februārī Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī.
Nacionālo kinobalvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu filmu mākslā piešķirs latviešu režisoram, scenāristam, producentam, pasniedzējam un jauno kinomākslas talantu mentoram Pēterim Krilovam. Viņš ir viens no vadošajiem Latvijas kino veidotājiem, kura darbi kļuvuši par nozīmīgu mūsdienu latviešu kinematogrāfijas daļu. Viņš ir ne tikai teātra un kino profesionālis, ievērojams skatuves mākslas pedagogs, bet arī radošs līderis, kura ieguldījums Latvijas kultūras attīstībā ir nenovērtējams.
Ir uzsākta arī diskusija par filmu uzņemšanas ētiku, un saistībā ar izskanējušajām filmas izveidē iesaistīto liecībām, kas norāda uz ētikas principu neievērošanu filmēšanas laukumā, nominēšanai netika izskatīta režisora Ivara Tontegodes filma "Anna LOL".
"Mēs ārkārtīgi lepojamies ar animācijas filmas "Straume" panākumiem, taču ne mazāk lepniem mums ir jābūt par visiem darbiem, kas šogad pieteikti "Lielajam Kristapam". Latvijā ir ļoti talantīgi kino veidotāji, kuru darbs atbalsojas arī plaši starptautiskajā telpā. No Kultūras ministrijas puses ne vien šobrīd, bet arī iepriekš esam domājuši par papildu atbalstu kino nozarei, un ticu, ka līdz ar "Straumes" panākumiem vārdi tiks pārvērsti darbos," norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
!["XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu," rakstīts svētku mājaslapā "nacgavilet.lv". Šis simbols pamatots tā: "Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202501142130466786bb6631eaa.jpg "\"XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu,\" rakstīts svētku mājaslapā \"nacgavilet.lv\". Šis simbols pamatots tā: \"Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota.\"")
