Visā pasaulē aug ar klimata pārmaiņām saistītu tiesas prāvu skaits. Tiek uzskatīts, ka šī tiesāšanās spēs mainīt veidu un tempu, kādā pasaules valstu valdības reaģē uz klimata pārmaiņām un ievieš likumdošanā jaunas normas.

Ja gadījumā neesat par to dzirdējuši, Latvija atkal starptautiski tiesājas, un šoreiz zaudējuma gadījumā sekas gaidāmas iespaidīgas, lielākas nekā jebkad agrāk. Gan ne viena pati – iesūdzētas ir 32 Eiropas valstis, tostarp visas ES valstis, kā arī Lielbritānija, Norvēģija, Šveice, Krievija un Turcija, par cilvēktiesību pārkāpumiem, nepietiekami un neadekvāti reaģējot uz klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu. Lai gan prasības iesniedzēji pirmajā mirklī var radīt smaidu – visvairāk preses pamanītā 11 gadus vecā portugāļu meitene Mariana Duarte Agostiņjo, kopā ar viņu ir vēl pieci portugāļu jaunieši, tostarp viņas 20 gadus vecais brālis Martims un 24 gadus vecā māsa Klaudija – tomēr prese un juristi to dēvē par vēsturisku prāvu, kas var radīt tālejošas sekas.

Klimata nerīcība ir cilvēktiesību pārkāpums

Tā ir pirmā šāda veida prāva Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā. Prasības juridiskais pamats ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kas garantē tiesības uz dzīvību, privātumu, ģimenes dzīvi un tiesības tikt nediskriminētiem. Prasības iesniedzēji uzskata, ka apsūdzētās valstis ir darījušas nepietiekami, lai apturētu klimata pārmaiņas un siltumnīcefekta gāzu izmešu palielinājumu atmosfērā. 

Šīs, pēc prasības iesniedzēju domām, nepietiekamās rīcības sekas ir tādas, ka pasaulē un Eiropā palielinās karstuma viļņu biežums un mežu ugunsgrēki.

 2017. gadā šādos meža ugunsgrēkos Portugālē gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku, taču par tādiem vienā vai otrā valstī pēdējos gados dzirdēts bezmaz ik vasaru, tostarp arī Portugālē katru gadu. Prasības iesniedzēji uzskata, ka 32 Eiropas valstu valdības ir līdzatbildīgas par šiem notikumiem, un uzskata tos par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo šo notikumu rezultātā bijuši spiesti pavadīt ilgu laiku iekštelpās, tikušas ierobežotas viņu iespējas gulēt, koncentrēties un veikt fiziskas aktivitātes. Daži no iesniedzējiem cieš arī no ekotrauksmes, alerģijām un elpošanas traucējumiem, tostarp visi Agostiņjo ģimenes locekļi. Jāpiebilst, ka personiskas materiālas kompensācijas neviens no prasības iesniedzējiem neprasa, taču pieprasa juridiski saistošas prasības visām apsūdzētajām valstīm. Ja tiesa nostāsies prasības iesniedzēju pusē, tad šim lēmumam būs likumam līdzīgas sekas – tas būs jāpilda. Tiesa gan, te varētu skeptiski piebilst, ka arī Parīzes 2015. gada klimata vienošanās par klimata pārmaiņu ierobežošanu, nepieļaujot globālo sasilšanu XXI gs. vairāk kā par 1,50C, salīdzinot ar 1900. gada līmeni, kuru ir parakstījusi arī Latvija, arī ir juridiski saistoša – proti, tā nav tikai politiska deklarācija, tas būtībā ir starptautisks likums, kura statuss likumu hierarhijā ir augstāks nekā nacionālajiem likumiem. Neskatoties uz šīs starptautiskās vienošanās esamību un tās nopietno likumisko spēku, ar izpildi iet čābīgi – šobrīd, gadsimta sākumā, esam sasnieguši sasilšanu 1,2–1,3 grādu līmenī un šādā tempā līdz gadsimta beigām būsim uzsildījuši Zemes atmosfēru par 2,8–3 Celsija grādiem.

Prasības iesniedzēju juristi tieši to arī tiesā uzsvērs – 

pasaules valdību rīcība vērsta uz Parīzes vienošanās neizpildi, katastrofālu, trīs grādus lielu atmosfēras sasilumu gadsimta beigās un to, ka šāda (ne)rīcība ārkārtīgi negatīvi ietekmēs jauniešu veselību un labklājību. 

To uzsvēra prasību atbalstošās nevalstiskās organizācijas "Globālā juridiskā rīcība" ("Global Legal Action Network", GLAN) direktors Džeroids O'Kvins. Jāpiebilst, ka 2021. gadā autoritatīvā medicīnas žurnāla "Lancet" pētījums nodemonstrēja, ka klimata trauksme un ārkārtīga neapmierinātība ar savu valdību rīcību ir ļoti izplatīta bērnu un jauniešu vidū visā pasaulē un negatīvi ietekmē viņu ikdienas dzīvi – varat nešaubīties, ka tiesā izmantos arī šādus datus. Pirmā tiesas prāva jau notika 2023. gada septembrī, taču visi galvenie notikumi risināsies šogad. Jāpiebilst, ka šogad ECT skatīs veselas trīs līdzīgas prasības – blakus jau aprakstītajai ir pensionāres Vidleres-Valti un citu pensionāru grupas iesniegums par to, ka valdību "nožēlojami neadekvātie" pūliņi ierobežot globālo sasilšanu apdraud viņu cilvēktiesības, kā arī bijušā Francijas komūnas Grande-Synthe mēra, šobrīd Eiropas Parlamenta deputāta Demjēna Karīma prasība pret savas valsts valdību, apsūdzot to nespējā ierobežot klimata pārmaiņas.

Tomēr Portugāles jauniešu prasība ir lielākā no trijām. 

"Šie seši Portugāles jaunieši ir parasti indivīdi, kas norūpējušies par savu nākotni. Tiem pretī stāvēs 32 juristu komandas, simtiem juristu, kas pārstāvēs valdības, kuru rīcības trūkums jau šobrīd apdraud šos jauniešus. Tā būs īsta Dāvida cīņa pret Goliātu ar mērķi panākt strukturālas izmaiņas, kas varētu pamatīgi uzlabot mūsu nākotnes izredzes," izteicies jau minētais GLAN direktors Džeroids O'Kvins.

Prasības aug augumā

Kopš pagājušās desmitgades vidus ar klimata pārmaiņām saistītas prasības pret valstīm, aviokompānijām un fosilos resursus iegūstošajiem uzņēmumiem aug augumā. Šķiet, ka pirmā tāda prasība 2015. gadā tika iesniegta pret Nīderlandes valdību, to iesniedza nevalstiskā vides organizācija "Urgenda". Un, tā kā šo prāvu "Urgenda" uzvarēja visos Nīderlandes tiesas līmeņos, tas parāva mucai spundi vaļā. Šobrīd saskaņā ar ASV Kolumbijas Universitātes Sabīnes Klimata izmaiņu likumu centra statistiku visā pasaulē ir iesniegtas 2500 ar klimata pārmaiņām saistītas prasības un šie juridiskie grēku plūdi rimties negrasās. Un viens no efektiem, kas tiek panākts, ir publiskā naratīva un publikas uztveres izmaiņas, kas savukārt vismaz dažos gadījumos ir radījusi reālas pārmaiņas valdību un uzņēmumu politikā pat neatkarīgi no tā, vai prāva tika zaudēta vai uzvarēta. 

Arī ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, kas plašāk pazīstama ar abreviatūru IPCC, ir izteikusies, ka tiesu prasības ir viens no jaunajiem būtiskajiem veidiem, kā pasaulē tiek veidota klimata politika. 

Šāds vērtējums nav bez pamata, jo pētījums par ASV tiesu praksi liecina, ka 55% gadījumu tiesas pieņem klimata prasībām labvēlīgus lēmumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesai būs jālemj, vai valstu nepietiekami aktīvā rīcība klimata pārmaiņu ierobežošanā ir cilvēktiesību pārkāpums.

Tiesas prāvu efekti

Kādas tad sekas radījušas ietekmīgākās prasības klimata jomā? Jau pieminētajā "Urgendas" lietā pret Nīderlandes valdību šīs valsts augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka valstij līdz 2020. gada beigām jāsamazina siltumnīcefekta gāzu izmeši vismaz par 25%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni – tiesa uzskatīja, ka šāds samazinājums, ņemot vērā Nīderlandes ieguldījumu pasaules klimata pārmaiņās, būtu taisnīgs. Rezultātā Nīderlandes valsts budžetā pēc 2015. gada bija paredzēta sadaļa "Urgendas" prasību izpildei, šāda sadaļa bija paredzēta arī 2022. un 2023. gada budžetā. Lai gan Nīderlandes neseno vēlēšanu rezultāti raisījuši bažas, ka šī valsts varētu mainīt savu ekoloģisko politiku, tomēr tiesas lēmums vairs nav maināms un nosaka minimālo slieksni valsts saistībām klimata jomā.

Cits plaši citēts piemērs ir no Austrālijas. Šīs valsts visapdzīvotākā štata, Jaundienvidvelsas, vides uzraugs ir publiskojis savu klimata plāna projektu pēc tam, kad 2019.–2020. gada krūmāju ugunsgrēkos izdzīvojušie uzvarēja tiesas prāvā pret šo organizāciju, pierādot, ka aģentūrai ir pienākums radīt šādus plānus un rīkoties turpmāku krūmāju ugunsgrēku novēršanai. Šī valsts var nodemonstrēt arī citus piemērus. Tā 

2022. gadā Kvīnslendas tiesa ieteica, ka uzņēmuma "Waratah Coal" plāni būvēt milzīgu ogļu ieguves šahtu ziemeļaustrumu Austrālijā t. s. Galilejas baseinā, būtu noraidāmi "nepieņemamu klimata seku dēļ". 

Šis tiesas lēmums bija sekas organizācijas "Pirmās nācijas" jauno aktīvistu prasībai. Tādējādi miljardiera Klaiva Palmera vadītais uzņēmums vēl joprojām nav spējis saņemt vides saskaņojumu šim projektam.

Taču dažos gadījumos tiesas lēmums radījis sekas, kas tālu pārsniegušas prasītāju sākotnējās ieceres. Nesenais tiesas spriedums ASV Montānas štatā ir tieši tāds. Tajā 16 jauni cilvēki iesniedza prasību pret štatu, uzskatot, ka tas ir pārkāpis viņu konstitucionālās tiesības dzīvot "tīrā un veselīgā vidē", atbalstot fosilās degvielas izmantošanu. Tiesa lēma par labu prasītājiem un, lai gan šī prasība tika izskatīta štata līmenī un tātad nerada juridisku precedentu citos štatos, vairāki juristi jau izteikušies, ka šī uzvara pielej degvielu kustībai par minimālo vides prasību iekļaušanu ASV štatu konstitūcijās. Ja tā notiks, līdzīgas prasības var tikt izvirzītas arī citos štatos. Tieši tāpat "Urgendas" uzvara Nīderlandē ir iedvesmojusi dučiem līdzīgu prasību visā pasaulē, tostarp arī Vācijā, Beļģijā, Nepālā un Kolumbijā. Vēl interesants jautājums ir par šo spriedumu izpildi. Piemēram, Lielbritānijā un Īrijā vides aktīvisti ir atkal griezušies tiesā, jo uzskata, ka tiesas lēmumi vides jomā netiek atbilstoši izpildīti. Tas nav īpašs gadījums – 

arī Kolumbijas Augstākā tiesa vēl 2018. gadā lēma, ka valdībai ir jāaizsargā šīs valsts Amazones mūžameži no izciršanas, 

tomēr nevalstiskās vides organizācijas uzskata, ka tiesas lēmumu rezultātā nekas būtiski nemainījās šajā jomā līdz pat valdības maiņai 2022. gadā.

Nevar noliegt, ka gandrīz puse šādu prasību joprojām tiesās izgāžas, radot prasītājiem lielas finansiālas problēmas. Tomēr pat nesekmīgas tiesas prasības mainot publikas uztveri klimata jautājumā. Tieši to juristi saka arī par Portugāles jauniešu prasību pret 32 Eiropas valstīm – pat zaudējums šajā lietā būšot uzvara.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.