20 °C
Izdevniecības AS "Latvijas mediji" jaunais tiešsaistes portāls "lasi.lv" savu darbu sāk 16. maijā. Turpmāk tas kļūs par galveno vietni, kurā varēs lasīt laikraksta "Latvijas Avīze" un žurnālu "Praktiskais Latvietis", "Padoms Rokā", "Agro Tops", "Praktiskie Rokdarbi", "Medības", "Lielais Loms", "Mājas Viesis", "Planētas Noslēpumi" un "Spīgana" saturu. Portālu veidojis viens no vadošajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā – "Iconic Software".
Mēģinot aptvert, kā mainījusies interneta portālu izveide pēdējo divdesmit gadu laikā, šī raksta autors sazinājās ar "Iconic Software" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Mairi Skuju. "Interneta portāli šobrīd un pirms divdesmit gadiem pamatīgi atšķiras," saka M. Skuja. "Piemēram, "Delfi" pirms 24 gadiem tika palaisti ar 18 ziņām portālā, bet šobrīd nekas tamlīdzīgs nav iedomājams. Būtiski mainījusies arī sabiedrības izpratne par to, kas vispār ir interneta portāls, – šajā nozīmē 20 gados portāli mainījušies tikpat, cik citas nozares varbūt simt gadu laikā.
Četras galvenās atšķirības
Skuja uzskata, ka mūsdienu ziņu portāli no pagātnē radītajiem atšķiras četros galvenajos veidos.
Pirmkārt, pirms 20 gadiem gan interneta portāli, gan to tehnoloģijas bija vēl bērna šūpulī, bet šobrīd tās ir brieduma stadijā. Mainījušās portālu lietotāju prasības to lietojamības ziņā, proti, portālu saturam korekti jāatspoguļojas visu lasītāja lietojamo ierīču – viedtālruņa, datora un planšetes – ekrānos.
Otra būtiskākā atšķirība ir tā, ka saturs no relatīvi vienkārša – tāda, kas sastāv no teksta un attēla, – pārvērties par multimediālu, proti, teksta, attēliem, teksta pārvēršanas runā, video, informatīvajiem grafikiem un to kombinācijas.
"Ņemot vērā globālo statistiku par mediju patēriņu, varētu pat diezgan droši teikt, ka teksts vispār vairs nav portālu galvenā satura vienība.
Piemēram, "YouTube" ir viens no populārākajiem interneta portāliem, neskatoties uz to, ka teksta tajā nav praktiski nemaz," saka M. Skuja.
Trešā būtiskākā atšķirība – pirms pārdesmit gadiem katra interneta lietotāja sākumlapa bija viens no ziņu portāliem, bet šobrīd tā drīzāk būs lapa ar interneta meklētāju – "Google", "Bing" vai citu. Tas nozīmē, ka portāliem, lai nogādātu savu informāciju līdz lasītājiem, tā jāveido, ņemot vērā interneta meklētāju prasības – gan tehnoloģiju, gan arī satura mārketinga jomā. Tas nesis sev līdzi arī otru šo izmaiņu aspektu – krasi mazinājusies lasītāju lojalitāte pret konkrētiem portāliem. "Agrāk orientējās galvenokārt uz vienu portālu, bet tagad lasa, klausās un skatās visu ko, pārlecot no viena portāla uz otru un pēc tam uz sociālajiem medijiem, salīdzinot informāciju dažādās vietnēs," saka M. Skuja.
Visbeidzot, ceturtā būtiskas izmaiņas nesošā tendence ir sociālo mediju klātbūtne, kas pakāpeniski kļūst arvien lielāka. Tā portāliem spēj palīdzēt iznest plašāk publiku interesējošās ziņas un arī kalpo kā satura pamats – proti, sociālo mediju aktivitāte pati par sevi kļūst par ziņu materiālu.
"Ir pamats domāt, ka šīs tendences turpinās attīstīties – mobilās iekārtas tiks lietotas arvien vairāk.
Tāpat radīsies jauni risinājumi atkarībā no satura veida – piemēram, īsajām ziņām būs jābūt arvien īsākām un konkrētākām, jo tām tiek veltīts arvien mazāk lasītāju uzmanības un laika.
Savukārt garākiem un dziļākiem materiāliem par specifiskām tēmām arvien svarīgāk būs izmantot dažādas multimediālās iespējas, kas papildina tekstu un atvieglo tā uztveramību – arī šāda tendence ir vērojama," uzsver M. Skuja.
Simtiem tehnoloģiju vienā portālā
Pēdējos gados radušās desmitiem programmu un interneta vietņu, kas palīdz veidot mājaslapas nespeciālistiem bez profesionālām priekšzināšanām. Mairis Skuja nenoliedz to nozīmi, tomēr norāda, ka šāda pieeja vairāk piemērota nelielu mājaslapu radīšanai: "Ja ir vēlme radīt mājaslapu ar gaidāmo auditoriju, kas varētu nepārsniegt dažus desmitus tūkstošu apmeklējumu dienā, tad pilnībā iespējams iztikt ar tiem rīkiem, kas neprasa specifiskas zināšanas programmēšanā. Tā ir pilnīgi pieņemama pieeja dažādiem nišas portāliem un mājaslapām. Taču, ja runa ir par portāliem, kas dienā var tikt apmeklēti simtiem tūkstošu vai miljonus reižu, tad tomēr bez profesionālajām zināšanām un iemaņām neiztikt. Tās ir pietiekami sarežģītas tehnoloģijas un satura pārvaldības, apstrādes un parādīšanas rīki, un bez profesionālām zināšanām tos apgūt ir grūti. Piemēram, jaunajā "Latvijas Mediju" portālā "lasi.lv" ir lietoti vairāki simti dažādu tehnoloģiju. Viena tehnoloģija atbild par attēlu apstrādi, cita par teksta sintēzi, vēl cita – teksta pareizu parādīšanu "Google" meklētājam, vēl citas – par serveru darbību utt. Lielu, sarežģītu portālu veidošanas būtība ir likt visām šīm tehnoloģijām savstarpēji sadarboties rezultāta radīšanā. Ne velti laika termiņi šādu portālu veidošanai prasa profesionālas komandas darbu vismaz pusgada garumā, bet bieži vien arī ilgāku laiku."
Skuja stāsta, ka vēl viena pēdējā laikā skaļi izskanējusi tēma ir mākslīgais intelekts un rīki tā izmantošanai. Viņaprāt, nākotnē tie nozīmīgi ietekmēs gan veidu, kā portālu veidotāji tos veido, gan arī veidu, kā lietotāji patērē saturu.
Piemēram, daudzi prognozē interneta meklētāju nozīmes mazināšanos, jo tos daļēji aizstās mākslīgā intelekta rīki. Tas savukārt nozīmē, ka nākotnē var mazināties gan lielākā interneta meklētāja, gan vienlaikus arī pasaules lielākās reklāmas aģentūras, proti, "Google", nozīme. Atbilde uz lietotāja jautājumu, kas ir jebkura interneta meklējuma būtība, nākotnē var būt mākslīgā intelekta sintezēts saturs, kas balstās uz kaut kur internetā atrodamo saturu.
Uzziņa
Internets šobrīd
• Internetā atrodamo lapu skaits 2023. gada februārī bija 1,13 miljardi, tiesa, tikai daļa no tām tiek aktīvi uzturēta un lietota. Jauna interneta lapa parādās katras trīs sekundes.
• Interneta lietotāju skaits pasaulē 2023. gadā sasniedzis 4,9 miljardus. Tie ir 62% no pasaules iedzīvotājiem.
• 2022. gada vidū 58,99% visu interneta lapu tika apskatītas ar viedtālruņu palīdzību.
• Pirmā iespaida radīšana par interneta lapu vidusmēra lietotājam aizņem 0,05 sekundes – tas nozīmē, ka pirmajam iespaidam ir īpaši liela nozīme. Vidējais laiks, kādu apmeklētājs pavada vienā mājaslapā, ir 54 sekundes. Videosižetu iekļaušana lapas saturā par 88% palielina varbūtību, ka lapā tiks pavadīts ilgāks laiks: caurmēra laiks, kas tiek pavadīts lapās ar video saturu, palielinās līdz sešām minūtēm.
• 47% interneta lietotāju negaidīs vairāk kā divas sekundes, kamēr interneta lapa atveidosies viņa ierīcē, vēl 40% negaidīs vairāk kā trīs sekundes.
• 93% visu interneta meklējumu pasaulē notiek ar "Google" meklētāja palīdzību.
• Pasaules visvairāk apmeklētā mājaslapa ir "Google" – 85,1 miljards apmeklējumu. Otrajā vietā – "YouTube" ar 33 miljardiem apmeklējumu. Trešajā – "Facebook" ar 17,8 miljardiem apmeklējumu. Ceturto un piekto vietu aizņem "Twitter" (6,8 miljardi apmeklējumu) un "Instagram" (6,18 miljardi apmeklējumu).
• 71% no pasaules uzņēmumiem ir sava interneta lapa.
• 28% no pasaules biznesa notiek interneta vidē. Dati liecina, ka 1,8–3,71% interneta veikalu apmeklētāju izdara pirkumu. Tiek uzskatīts, ka pārāk lēni atveidojošos lapu dēļ tikai ASV uzņēmumi zaudē interneta pirkumus 2,6 miljardu dolāru apjomā katru gadu.
• 88% lietotāju vairs neatgriežas mājaslapās, ar kuru apmeklējumu tiem saistās slikta pieredze.
Dati: Forbes
LASI.LV
Par tev svarīgo un noderīgo.
Mūsu tiešsaistes mediju veido profesionālu, pieredzējušu un uzticamu žurnālistu komanda, kas jau daudzus gadus rada mediju uzņēmuma Latvijas Mediji kvalitatīvo drukāto izdevumu saturu lielākajā dienas laikrakstā Latvijas Avīze, žurnālos un grāmatās. Lasi.lv atradīsiet gan plašāko informāciju dažādām interesēm un vaļaspriekiem, gan žurnālistu un nozaru ekspertu viedokļus un komentārus, kā arī aktualitātes Latvijas un pasaules politiskajā, sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē.
