25.2 °C
Jaunākais "Ēnu ekonomikas indekss" visiem iesaistītajiem sagādājis negaidītu un patīkamu pārsteigumu – ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 3,6 procentpunktiem un sasniedzis 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – tā ēnu ekonomikai veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Citiem vārdiem sakot, pērn pieņemtais Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2024.–2027. gadam, kas paredzēja triju gadu laikā samazināt ēnu ekonomiku par trim procentpunktiem un tādēļ tika kritizēts par ambīciju trūkumu, ir izpildīts un pārpildīts, plānam vēl nemaz nesākot darboties. Jāatgādina, ka šis plāns paredzēja krietni lielāku kontroli pār skaidrās naudas apriti un naudas iemaksām bankomātos, individuālās būvniecības ierobežojumus, kā arī nodokļu maksāšanas morāles veicināšanu. Vēl nelielu triumfu valdošajai elitei sagādājis tas, ka Lietuva ēnu ekonomikas apjoma ziņā pirmo reizi apsteigusi Latviju.
Mūsu dienvidu kaimiņvalsts ir vienīgā, kur ēnu ekonomikas apjoms pērn pieaudzis – par 0,6% – un tagad veido 26,4% no IKP. Savukārt Igaunijā tas nedaudz samazinājies – par 0,1% – un sasniedzis 17,9% no IKP.
Jāatgādina, ka nevienai pasaules valstij līdz šim nav izdevies samazināt ēnu ekonomikas līmeni zemāk par 10% no iekšzemes kopprodukta.
Cenšoties izskaidrot pērn notikušās izmaiņas, A. Sauka domā, ka augstos iepriekšējo gadu ēnu ekonomikas rādītājus noteikusi ārējo apstākļu radītā nenoteiktība, proti, ar kovida pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā un kraso inflācijas lēcienu saistītā nedrošība. Savukārt tās samazinājums esot saistīts ar relatīvo stabilitāti, kas iestājusies šobrīd. "Proti, uzņēmumi lielākoties ir pieskaņojušies esošajai situācijai, arī jauni satricinājumi klāt nav nākuši," spriež Sauka. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens domā, ka samazinājums panākts kara dēļ atsakoties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju un šai sadarbībai raksturīgā "Austrumu domāšanas veida".
Ēnu ekonomikas indekss liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2023. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas. Igaunijā šī sadaļa veidoja 45,3%, bet Lietuvā – 35,5%. Cits liels komponents ir neuzrādītie ieņēmumi, kas Latvijā 2023. gadā bija 25,8% no kopējās ēnu ekonomikas, Igaunijā – 22,7%, bet Lietuvā – 34,5%. Visbeidzot trešā lielā pelēkās ekonomikas sadaļa ir neuzrādītie darbinieki – Igaunijā tā bija 32% no kopējās ēnu ekonomikas, Lietuvā – 30%, bet Latvijā – 26%.
Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb t. s. aplokšņu algas, 2023. gadā Latvijā bija 23,6%, sarūkot par 1,4%.
Par 1,7 procentpunktiem Latvijā samazinājums panākts ienākumu neuzrādīšanā – tas ir lielākais samazinājums Baltijas valstīs.
Toties visās trijās Baltijas valstīs pieaugusi darbinieku neuzrādīšana – tas, visticamāk, saistīts ar stingrajiem noteikumiem viesstrādnieku ievešanā, tādēļ tos nodarbina nelegāli. Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2023. gadā sasniedza 11,7%, pieaugot par 0,6 procentpunktiem, Lietuvā – 15,4%, pieaugot par vienu procentpunktu, bet Igaunijā – 10,7%, pieaugot par 1,2 procentpunktiem. Tāpat pētījums liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā, lai "nokārtotu lietas", 2023. gadā pieauga par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10%, pārējās Baltijas valstīs tas samazinājies. Pētījums arī apgalvo, ka Lietuvā un Igaunijā 2023. gadā palielinājies vidējais procents no līguma summas, kas jāmaksā ierēdņiem, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 6,6% līdz 7,9% Lietuvā un no 2,1% līdz 3,3% Igaunijā. Savukārt Latvijā šis maksājums samazinājies – no 7,9% 2022. gadā līdz 7,5% 2023. gadā.
