Klasiskos ievārījumus atceramies no savas bērnības. Visbiežāk tās bija tikai ogas savārītas ar cukuru. Tad ievārījumiem sāka pievienot dažādas garšvielas, baltā cukura vietā parādījās ievārījuma cukurs ar pektīnu. Tagad katrs var izvēlēties gardāko un atbilstošāko salda konservējuma veidu tieši savai gaumei un turklāt ievārīt krājumiem arī sīrupus, pastilas un pagatavot gardas sukādes.

Ir divi pamatnosacījumi

  1. Laba ievārījuma pamatā, neatkarīgi no ievārījuma gatavošanas veida, ir labas kvalitātes produkti – ogas un augļi pilnbriedā, bet ne pārgatavojušies. 
  2. Otrs nosacījums ir pietiekami daudz cukura, kas darbojas kā konservators. Cukuram ir jābūt vismaz 50 % no kopējā svara.

Ja parastā cukura vietā lieto ievārījuma cukuru, tad proporcija ir cita: uz 2 daļām ogu vai augļu ņem 1 daļu ievārījuma cukura.

Pieredze rāda, ka ievārījumi, kurus vāra ar parasto cukuru, savu garšu un aromātu saglabā pat 2 gadus, bet ar ievārījuma cukuru vārītie gardi ir tikai līdz jaunajai ražai – tikai vienu gadu.