Lai gan vīriešiem sirds un asinsvadu slimību risks ir augstāks, sasniedzot 55 gadus, tas pakāpeniski sāk palielināties arī sievietēm, līdz aptuveni 70 gadu vecumā tas ir līdzīgs abu dzimumu pārstāvjiem. Sievietes un vīrieši ar sirdsslimībām sirgst ne tikai dažādā vecumā – viņiem mēdz būt arī atšķirīga slimības gaita un simptomi. 

Saslimst vēlāk, bet smagāk

Lai arī mēdz uzskatīt, ka vīrieši no sirds un asinsvadu slimībām cieš biežāk, statistika liecina ko citu. Pēc 45 gadu vecuma koronārā sirdsslimība patiešām ir tikai astotajai daļai sieviešu, bet pēc 65 gadiem – jau trešajai daļai. Turklāt sievietēm, kurām diagnosticēta šī slimība, prognoze ir mazāk labvēlīga nekā vīriešiem.

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja asociētā profesore Iveta Mintāle norāda, ka līdz menopauzei sievietes ir pasargātas no aktīvas iekaisīgas aterosklerozes attīstības, kā arī citiem faktoriem, kas ietekmē aterosklerotiskās plāksnes veidošanos sirds asinsvados, attālinot iespēju piedzīvot akūtu koronāro sindromu, piemēram, insulta vai miokarda infarkta iespējamību. 

Taču pēc menopauzes iestāšanās, kad sievišķā dzimumhormona estrogēna līmenis pazeminās, aterosklerotiskais process sievietēm kļūst izteiktāks un plašāks nekā vīriešiem. 

Starptautiskā pētījumā, kurā desmit gadu garumā tika novērotas ap 1500 sieviešu, konstatēts, ka pirms menopauzes un menopauzes laikā straujāk attīstās cukura diabēta priekšvēstnesis – metabolais sindroms, strauji mainās lipīdu spektrs un glikozes līmenis asinīs, aug asinsspiediens un vidukļa izmēri. “Aptaukošanās, mazkustīgums un smēķēšana ievērojami paaugstina sirdsslimību risku,” uzsver ārste.